Lai meklētu risinājumus, kā mazināt ēnu ekonomiku nekustamo īpašumu darījumu jomā, Latvijā lielākā un ietekmīgā nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDAšodien, 29. augustā, izsūtīja vēstuli ar aicinājumu Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi līdz 10% un attaisnotajos izdevumos iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem. LANĪDA un tās biedri savā ikdienā pastāvīgi komunicē ar fiziskām personām, nodokļu maksātājiem, un sniedz tiem konsultācijas par ienākuma no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas deklarēšanu un nodokļu nomaksu. Ja 10% ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma izīrēšanas gūtajiem ienākumiem klienti uzskata par saprātīgu un godīgu un lielākais vairums to labprātīgi un godprātīgi maksā, tad uzzinot par kapitāla aktīvu atsavināšanas nodokli 20% apmērā no nekustamā īpašuma pārdošanas un iegādes summas starpības, klienti nereti atceļ vai atliek darījuma noslēgšanu, uzskatot to par nesaprātīgu un negodīgu. Pēc LANĪDA biedru novērojumiem, šādus objektus to īpašnieki turpmāk cenšas pārdod pašu spēkiem par samazinātām darījumu cenām vai veic fiktīvus darījumus paziņu vai radinieku starpā. Jāņem vērā, ka ļoti bieži klienti nevar vispārpieņemtā veidā pierādīt nekustamajā īpašumā veiktos ieguldījumus un tajā veiktos uzlabojumus, kas veikti ilgā laikā periodā un daļēji pašu spēkiem. Tāpat arī regulāra īpašuma uzturēšana, lai saglabātu tā vērtību (apsildīšana, vēdināšana, uzkopšana), prasa lielus laika un finanšu resursu ieguldījumus. Lielākā daļa šo ieguldījumu nav uzskaitāmi un pierādāma klasiskā veidā – ar čekiem, kuros būtu minēti īpašnieka rekvizīti. Tāpat arī būtiski izvērtēt apstākli, ka absolūti lielākais Latvijas iedzīvotāju vairākums savu pirmo nekustamo īpašumu ieguvuši privatizācijas ceļā vai pirms 2004.gada, kad nekustamā īpašuma tirgus mūsdienu izpratnē Latvijā vēl nebija izveidojies, līdz ar ko praktiski visa darījuma summa tiek aplikta ar 20% nodokli, proti, piektā daļa ienākumu, kas būtu izmantojami ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanai, ir jāsamaksā kā kapitāla pieauguma nodoklis, lai arī faktiski kapitāla pieaugums nemaz nav noticis un ģimene nav kļuvusi turīgāka vai maksātspējīgāka. Abi šie apstākļi, pēc LANĪDA un tās biedru novērojumiem, rada negatīvas emocijas nodokļu maksātājos un, ņemot vērā, ka aprēķinātās nodokļu summas sastāda vairākas, citkārt pat 10 un 20 mēnešalgas, minēto nodokļu slogu viņi uzskata par nesamērīgu un negodīgu pret savu ieguldīto darbu, laiku un netieši ieguldītajiem finanšu resursiem. Pārāk augstu nodokļu slogu kā primāro ēnu ekonomikas virzītājspēku savā izvērtējumā definējusi arī Eiropas Parlamenta Fiskālā komitej[1] Atbilstoši profesora A. Saukas pētījumā par ēnu ekonomikas indeksu minētajam, respondenti norāda, ka visbiežāk minētais iemesls, kas, viņuprāt, mudina cilvēkus veikt darbu vai sniegt pakalpojumus, nemaksājot par to nodokļus pilnā apmērā vai daļēji, ir pārāk augsti nodokļi.[2] Respektīvi, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” panta (Gada apliekamā ienākuma avoti) 3.daļas 11) punkts nosaka , ka ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ir uzskatāms par fizikas personas apliekamu ienākumu, kas aprēķināms atbilstoši 11.9.panta (Ienākuma no kapitāla noteikšana) noteikumiem, savukārt 15. panta (Nodokļa likmes un to piemērošana) 5.daļa nosaka, ka ienākumam no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma piemēro 20 procentu nodokļa likmi. Šī paša panta 6.daļa nosaka 10 procentu nodokļa likmi vairākiem fiziskas personas ienākuma veidiem, tanī skaitā, kas saistīti ar augoša meža pārdošanu un ienākuma gūšanu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, gadījumos, kad ienākuma gūšana nav saistīta ar regulāriem izdevumiem. LANĪDA ieskatā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumi, kas skar absolūti lielāko Latvijas aktīvo nodokļu maksātāju daļu, gadījumos, kad netiek ņemti vērā ieguldījumi tā uzlabošanā un uzturēšanā, būtu pielīdzināmi ienākumiem no augoša meža pārdošanas vai nekustamā īpašuma izīrēšanas, proti, būtu likumsakarīgi un saprātīgi arī šajā gadījumā piemērot 10% nodokļa likmi, tādejādi veicinot nodokļu maksātāju vēlmi un spēju veikt nodokļa maksājumu atbilstoši darījuma būtībai, nevis atlikt darījumus uz vēlāku laiku, lai izmantotu likumā minētos izņēmuma gadījumus, kad ienākums netiek aplikts ar nodokli, vai vēl sliktāk – norādīt darījumos fiktīvas summas vai slēgt darījuma būtībai neatbilstošus darījumus. LANĪDA ir veikusi arī aprēķinu par minētā priekšlikuma ietekmi uz valsts fiskālo politiku (Pielikums Nr.1). Saskaņā ar Cenu bankas (lv) analītiķu aprēķiniem, pēdējo sešu gadu laikā, posmā no 2018.- 2023. gadam, katru gadu vidēji 33% darījumi Rīgas pilsētā ir notikuši par neatbilstošām (neticamām) cenām nekustamo īpašumu nozarē. Ja šos statistiku datus ekstrapolētu uz visu tirgu, piemēram, ja visa tirgus gada apgrozījums ir ap 2 mljrd. EUR/gadā, tad "pelēkā" zona, spriežot pēc Rīgas dzīvokļu statistikas, varētu būt ap 30% , kas sastāda ~600 milj. EUR/gadā. Pieņemot, ka tajos 600 milj. EUR/gadā "skaidrā naudā" ir vismaz 20-25% no pārdošanas cenas, tad valsts "neredz" vismaz 120-150 milj. EUR gadā, kas var nest nodokļu zaudējumus 25-30 (pat 60) milj. EUR/gadā tikai no nesaņemtas valsts nodevas un kapitāla pieauguma nodokļa. Bet ne tikai. No "pelēkas" naudas netiek maksātas nekādi citi (darba spēka, dividenžu) nodokļi, kas vēl palielinātu neiekasētos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Tādējādi, kopējais neiekasēto nodokļu apjoms var sastādīt 100 milj. EUR gadā un vairāk. Vienlaicīgi LANĪDA vēlas ierosināt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta (Ienākuma no kapitāla noteikšana)daļu papildināt ar teikumu, kas attaisnotajos izdevumos iekļauj arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem, nosakot 5% ierobežojumu no darījuma summas. Dotajā likuma redakcijā ir paredzēts, komisijas maksa pie īpašuma iegādes tiek uzskatīta par attaisnotu izdevumu, bet pie pārdošanas – netiek. Atbilstoši Latvijas nekustamo īpašumu darījumu praksei pircēji tikai ~5% gadījumu izmanto nekustamā īpašuma speciālista pakalpojumus pie tā iegādes. Lai arī šī pakalpojuma popularitāte pieaug līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu valstī, daudz biežāk tiek izmantoti darījumu starpnieka pakalpojumi pie īpašumu pārdošanas. Uz doto brīdi šie ir vienīgie izdevumi, kas ir saistīti ar nekustamā īpašuma darījumiem, bet bez jebkāda iemesla netiek atzīti īpašniekam par attaisnotiem. LANĪDA’s ieskatā šī ir likumu piemērošanas prakses rezultātā izveidojusies nepilnība, ko nepieciešams pēc iespējas ātrāk novērst (precizēt), lai veicinātu godīgu un caurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi un iedzīvotāji būtu ieinteresēti izmanot atbilstoši normatīvo aktu prasībām reģistrētu darījumu starpnieku pakalpojumus un oficiāli par tiem norēķināties. Iepazīstoties ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.-2027.gadam ir redzams, ka analizēta personu motivācija iesaistīties ēnu ekonomikā, minēti vairāki iemesli, kas tiešā mērā attiecas uz Latvijas situāciju – nodokļu slogs un augstas likmes, nodokļu tiesību aktu sarežģītība un precizitātes trūkums, zemes iedzīvotāju ienākumu līmenis un izglītības līmenis, IKP sasaiste ar ēnu ekonomiku. Tiek secināts, ka ēnu ekonomikas mazināšanā būtisku lomu (90%) spēlē labvēlīgas uzņēmējdarbības vides Savukārt salīdzinoši neliela ietekme (10%) ir atkarīga no mērķtiecīgiemēnu ekonomiku mazinošiem jeb disciplīnas pasākumiem, t.sk. nodokļu morāles uzlabošanas, regulējošā un administratīvā sloga mazināšanas, caurskatāmības veicināšanas nodokļu saistību izpildes uzlabošanai, procedūru automatizācijas, elektronisko maksājumu veicināšanas u.c. Neskatoties uz secinājumiem, plāna mērķi, rīcības virzieni un ieviešamie pasākumi ir saistīti tikai ar kontrolējošām un ierobežojošām aktivitātēm, kas palielina administratīvo slogu visām iesaistītajām pusēm, bet nekādā veidā neveicina iedzīvotāju labprātīgu iznākšanu no ēnu ekonomikas. Asociācijai rūp, lai nozarē mazinātos ēnu ekonomikas īpatsvars un arvien vairāk cilvēku izvēlētos godīgus un legālus darījumus, līdz ar to, LANĪDA kā nozares profesionāļu apvienība saskata šajos vienkāršajos divos priekšlikumos: samazināt IIEN nodokļa likmi no kapitāla pieauguma (nekustamā īpašuma pārdošanas) un 20% vietā noteikt to 10% apmērā; papildināt ar nekustamā īpašuma iegādi un uzturēšanu saistīto attaisnoto izdevumu uzskaitījumu ar izdevumiem, kas saistīti ar tā pārdošanu, proti, nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem. būtisku pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas mazināšanu un valsts fiskālo politiku, kas pozitīvi ietekmētu valsts budžeta ieņēmumu daļu, veicinātu nekustamā īpašuma darījumu tirgus caurspīdīgumu un ilgtermiņā uzlabotu iedzīvotāju nodokļu maksāšanas paradumus. Tā kā ikviens Latvijas iedzīvotājs vismaz vienu reizi savā mūžā veic nekustamā īpašuma darījumu, kas arī vienlaicīgi ir viens no lielākajiem viņa dzīves darījumiem, varam uzskatīt, ka šis nodoklis būtiski skar absolūti lielāko aktīvo valsts nodokļu maksātāju daļu, līdz ar ko šī jautājuma sakārtošanas nepieciešamību nav iespējams pārvērtēt. Būsim pateicīgi, ja ņemsiet vērā mūsu praksē apstiprinātos ierosinājumus kā vērā ņemamus, izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu un veidojot valsts fiskālo politiku. Nepieciešamības gadījumā esam gatavi sniegt papildus informāciju un līdzdarboties likuma grozījumu izstrādes procesā. Cieņā Biedrības “Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija” Valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits [1]Taxation of the Informal Economy in the EU (europa.eu) [2] Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā - https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2023-05/Enu_ekonomikas_indekss_2009_2022_0.pdf |
