Premium īpašumu tirgus 2020. gadā apjomīgākais pēdējo sešu gadu laikā: pērn sasniegts 6 % lielāks apgrozījums; 77 % no tirgus – darījumi ar dzīvokļiem, teju visi – jaunajos projektos
Latvijas aktīvākajos augstākās klases jeb premium nekustamo īpašumu tirgus reģionos – Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā – aizvadītais gads bijis apjomīgākais kopš 2014. gada gan darījumu skaita, gan apgrozījuma ziņā. Kopumā notikuši 730 premium īpašumu darījumi jeb par 4.9 % vairāk nekā pirms gada par kopējo summu 202 milj. eiro, kas bija par 6 % jeb 12.1 milj. eiro lielāks darījumu apgrozījums nekā 2019. gadā. Lielāko daļu no premium tirgus kopsummas – 77 % – veidoja darījumi ar premium dzīvokļiem, turklāt teju visi jeb 94 % no iegādātajiem dzīvokļiem bija jaunajos projektos. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pārdots par 4.7 % vairāk premium dzīvokļu.
Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma „Baltic Sotheby’s International Realty” veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.
„Visā pasaulē 2020. gadu atcerēsies kā neskaitāmu, negaidītu pavērsienu gadu. Tas tā arī iezīmējies Latvijas premium nekustamā īpašuma tirgū – aizvadītais gads noslēdzās kā apjomīgākais kopš 2014. gada gan darījumu skaita, gan apgrozījuma ziņā. Tirgus turpina savas izaugsmes gājienu: arī 2019. gads bija diezgan jaudīgs, bet aizvadītais gads, neraugoties uz visiem izaicinājumiem, pārspēja arī to.
Interesanti, ka 2020. gads iezīmējās divos nogriežņos: pirmajā pusgadā tirgus aktivitāte izteikti atpalika no iepriekšējā gada atbilstošā perioda. Pēc pavasara īslaicīgā „šoka” optimisms tirgū atgriezās ar uzviju: nākamie seši mēneši pagāja iespaidīgā investīciju virpulī, un tika sasniegtas gandrīz 2/3 no gada kopējā darījumu apjoma. Cilvēki vīrusa pandēmijas laikā īpaši pievēršas veselīgam dzīvesveidam, un tādēļ šādos apstākļos iegulda savus līdzekļus augstvērtīgā nekustamajā īpašumā: ilgtspējīgā un kvalitatīvā. Šāda dzīvesveida diktētas prasības turpināsies arī šogad, un, kamēr ar vakcīnas palīdzību sabiedrība sasniegs pietiekamu imunitāti, darbs no mājām būs aktuāls, tāpēc pieprasījums pēc premium īpašumiem nemazināsies. Var prognozēt pēcpandēmijas aktivitātes pieaugumu pilsētās, kas nozīmē arī aktīvāku premium dzīvokļu tirgu, kas pie mums tradicionāli ir Rīgā. Pārtikušie patērētāji turpinās pielāgot savas prioritātes, lai ieguldītu līdzekļus nekustamajā īpašumā, kas viņiem un viņu ģimenēm dod drošības, t.sk., veselības drošības, un privātuma sajūtu. Mājoklis arī 2021. gadā apvienos sevī gan darba, gan skolas, gan aī savējo satikšanās un izklaižu funkciju, un tam nepieciešama pietiekoši plaša un labas kvalitātes dzīves telpa,” komentē „Baltic Sotheby`s International Realty” īpašniece un valdes locekle Ilze Mazurenko.
Kopumā 2020. gadā premium īpašumu tirgū visos reģionos un tirgus segmentos tika sasniegts 202 milj. eiro jeb par 6 % lielāks apgrozījums nekā gadu iepriekš, fiksējot kopumā 730 premium īpašumu darījumus. Dzīvokļu darījumi veidoja 77 % jeb 155 milj. eiro no kopējās darījumu summas, tad sekoja darījumi ar privātmājām – 19 % īpatsvara jeb 39 milj. eiro apgrozījums un darījumi ar premium privātās apbūves zemi – 4 % jeb 8.1 milj. eiro vērtībā. Kā ierasts, aktīvākais premium īpašumu darījumu reģions ir Rīgā – galvaspilsētā tika nopirkti 532 premium īpašumi, piesaistot 121.1 milj. eiro lielas investīcijas. Neskatoties uz to, Rīga bija vienīgā pārskatā apskatītā teritorija, kurā apjomi kopumā nedaudz – 0.6% jeb par 700 000 eiro – kritās, bet to premium nekustamā īpašuma tirgus pilnībā absorbēja, balstoties uz paprāviem pieaugumiem gan Pierīgas reģionā, gan Jūrmalā. Kūrortpilsētā premium tirgus eiro vērtībā panācis lielāko izaugsmi – Jūrmalā iegādāti 147 īpašumi 65.8 milj. eiro vērtībā, kas bija par 17 mājokļiem jeb 13.1 % īpašumiem vairāk, veidojot apgrozījuma pieaugumu par 19.6 %. Savukārt Pierīgas reģionā fiksēts 15.7 % apgrozījuma pieaugums, sasniedzot 15.3 milj. eiro kopsummu (fiksēts 51 premium īpašuma darījums). Lai gan Pierīgā tika nopirkts par septiņiem īpašumiem mazāk, pretēji pārējiem reģioniem, šeit ir augusi īpašumu vērtība, palielinot vidējā darījuma vērtību par 70 tūkst. eiro – līdz 300 000 eiro.
Premium dzīvokļi – arvien pieejamāki
Darījumi ar dzīvokļiem veido lielāko aktivitāti premium īpašumu tirgū: tie ir 77 % īpatsvara, turklāt teju visi nopirktie dzīvokļi jeb 94 % bija jauno projektu ēkās. Salīdzinot ar gadu iepriekš, iegādāts par 5 % jeb par 36 vairāk dzīvokļu par 1.6 % jeb 2.5 milj. eiro lielāku summu.
Lielāko daļu dzīvokļu tirgus pieauguma kaldināja aktivitāte Rīgā, kas veido 75 % no visa premium dzīvokļu apgrozījuma. Rīgas dzīvokļu tirgus līdz ar darījumu skaita pieaugumu no 488 darījumiem 2019. gadā līdz 523 darījumiem pērn, palielināja kopējo apgrozījumu līdz 116.5 milj. eiro jeb tas bija par 2.8 % lielāks. Tas bija jau ceturtais gads pēc kārtas ar augošu tendenci, un tika sasniegts augstākais punkts Rīgas premium dzīvokļu tirgū kopš termiņuzturēšanās atļauju izmaiņām 2014. gadā.
Rīgā, palielinoties darījumu skaitam ar dzīvokļiem, tomēr iegādāto dzīvokļu vidējā vērtība saglabā lejupejošu tendenci. Pērn premium dzīvoklis Rīgā vidēji maksāja 222 687 eiro, kas bija par 4.1 % lētāk nekā pirms gada. Līdz ar vidējās darījuma cenas kritumu Rīgā, pamazām krītas arī vidējā kvadrātmetra cena: pērn tā bija vien par 10 eiro mazāka, sasniedzot 2018 EUR/m2. Savukārt ekskluzīvākajā dzīvokļu tirgus segmentā Rīgā kvadrātmetra cenai ir tendence augt: tā bija 3315 EUR/m2 pagājušā gada laikā.
Jūrmalā pērn novērots kritums kūrortpilsētas pilsētas premium dzīvokļu tirgus apgrozījumā. Tas galvenokārt skaidrojams ar zemāku vidējā darījumu vērtību. Darījumu skaits ar premium dzīvokļiem Jūrmalā pēdējos divos gados teju nav mainījies – 104 darījumi fiksēti 2019. gadā un 105 darījumi pērn. Turpretim vidējā darījuma vērtība gada laikā nokritusies par 12 tūkst. eiro – līdz 305 000 eiro. Attiecīgi kopējais apgrozījums arī nokritās līdz 32 milj. eiro jeb bija par 2.9 % mazāks nekā gadu iepriekš. Samazinājums Jūrmalas dzīvokļu tirgū saistāms ar vājāku pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kas maksā vairāk nekā pusmiljonu eiro, un nelielu intereses samazinājumu arī par 300 000 – 500 000 eiro vērtiem mājokļiem.
Pierīgas premium dzīvokļu tirgus pērn piedzīvoja nelielu – 0.3 % – izaugsmi, sasniedzot 6.5 milj. eiro apgrozījumu. Darījumu skaits bija stabils: saglabājoties 35 darījumiem abos gados. Tas nozīmē, ka vidējā darījuma cena premium dzīvoklim Pierīgā pērn pieaugusi: par 7 tūkst. eiro, sasniedzot 186 000 eiro.
Pieprasa premium dzīvokļus jaunajos projektos
Ar katru gadu arvien lielāka daļa premium dzīvokļu tiek iegādāti jaunajos projektos. Pērn kopumā no visiem 663 nopirktajiem premium dzīvokļiem 94 % jeb 624 bija jauno projektu ēkās.
2020. gadā kopumā sasniegts 145.6 milj. eiro apgrozījums ar jauno projektu dzīvokļiem, kas bija par 6.4 milj. eiro jeb 4.6 % lielāks nekā 2019. gadā. Rīgā 2020. gadā tika iegādāti 75.1 % no visiem premium dzīvokļiem un to kopējā vērtība bija 110.7 milj. eiro, kas bija 7.3 % pieaugums pret iepriekšējā gada 103.2 milj. eiro un 444 darījumu apjoma. Jūrmalas jaunajos projektos, tāpat kā dzīvokļu darījumos kopumā, novērojams neliels – 4.9 % – apgrozījuma kritums līdz 29.1 milj. eiro, bet darījumu skaits gada laikā bijis teju līdzvērtīgs gadam iepriekš: 98 darījumi 2019. gadā un 100 darījumi pērn. Pierīgā novērojams 7.9 % pieaugums jauno projektu apgrozījumā – no 5.4 milj. eiro pirms diviem gadiem līdz 5.9 milj. eiro 2020. gadā. Darījumu skaits pieauga vien par vienu darījumu līdz 31 darījumam.
Kopumā visos trijos apskatītajos darījumu reģionos vidējā dzīvokļa cena pērn bija 236 981 eiro jeb to varēja iegādāties par gandrīz 6 tūkst. eiro lētāk nekā pirms gada. Tomēr kopumā vidējā kvadrātmetra cena ir nedaudz – par 69 eiro – augusi, sasniedzot 1883 EUR/m2. Rīgas, Pierīgas un Jūrmalas dzīvokļu vidējā dzīvokļa izmērs 2020. gadā bija 125 m2.
„Var novērot, ka pārdevēji ir gatavi izskatīt klientu cenu piedāvājumu, pat ja tas ir zemāks par sākotnēji prasīto cenu, kas parādās arī statistikā par vidējās mājokļa vērtības samazināšanos. Tiklīdz pārdevēji ir fleksiblāki cenas noteikšanā, pieaug darījumu skaits. Savukārt situācijā, kad vidējā darījuma cena krītas, bet kvadrātmetra cena pieaug, vidējais dzīvokļa izmērs samazinās straujāk nekā darījumu vērtības. Respektīvi: cilvēki pērk mazākus dzīvokļus, bet kvadrātmetra izmaksām nav tendence samazināties. Tas norāda uz to, ka pircēji ļoti rūpīgi apsver katru kvadrātmetru un tā nepieciešamību: svarīgi, lai dzīvokļa platība būtu ērta un lietderīga. Analizējot kopējo aktivitāti premium dzīvokļu tirgū pagājušajā gadā, var novērot, ka diezgan lielai daļai pircēju dzīvokļu iegāde ir veids, kā ieguldīt savus līdzekļus, un tas tiem ir jau otrais vai pat trešais īpašums, atzīstot to par drošāko savu ienākumu ieguldījumu veidu. Tirgus tendences, joprojām nosaka fakts, ka to ietekmē finanšu caurskatāmības un izsekojamības prasības, ko izvirza valsts un bankas, kas izdara zināmu spiedienu uz īpašumu pārdevējiem, un tas daudzos gadījumos darījumu nosver par labu pircējam, kura finanšu līdzekļi atbilst visām prasībām, jo tas ir vērtīgs pircējs,” komentē Līga Kohtanena, „Baltic Sotheby`s International Realty” pārdošanas direktore.