“Nav jābūt ekonomikas profesoram, lai saprastu, ka izsludinātais ārkārtas stāvoklis ietekmēs visas nozares un skars daudzas ģimenes,” raksturojot Covid-19 iespējamās sekas, atzīst nekustamo īpašumu uzņēmuma “Arco Real Estate ” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits, vienlaicīgi piebilstot, ka katra šāda situācija ir arī iespēju laiks.
“Pandēmija ieviesīs korekcijas arī mūsu nozarē, bet labā ziņa ir tā, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus cenās nebija ļoti sakāpināts, kā tas bija kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā. Līdz ar to pieļauju, ka cenu korekcija otrreizējā dzīvokļu tirgū būs nenozīmīga,” uzsver A. Šmits.
Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena šobrīd ir 822 eiro, un tā, pēc eksperta domām, esošajos apstākļos tiešām var samazināties, jo cenas nosaka pieprasījums. Tajā pašā laikā A. Šmits jebkuras pārmaiņas rosina uztvert bez panikas, jo, kamēr īpašums nav pārdots par zemāko cenu, tas uzreiz nenozīmē, ka īpašnieks ir zaudējis līdzekļus. Iespējams, pēc kāda laika šim īpašumam vērtība tieši pieaugs.
Lielai daļai iedzīvotāju finanšu līdzekļi ir, turklāt šādu atziņu publiski pauduši arī banku ekonomisti, kas liecina, ka nekustamo īpašumu tirgū darījumi notiks arī turpmāk. A. Šmits ir pārliecināts, ka brīvo līdzekļu tērēšana turpmāk notiks arvien pārdomātāk, un šāda tendence jau novērota pēdējo gadu laikā. ”Neviens ekonomists nevarēja paredzēt šādu ekonomikas apstāšanos, līdz ar to iedzīvotāju paradumus nākotnē nekustamo īpašumu nozarē ir pāragri komentēt, tādēļ ar izsmeļošām prognozēm nesteigšos,” atklāj A. Šmits.
Runājot par mājokļiem jaunajos projektos, “Arco Real Estate” vadītājs uzskata, ka šajā tirgus segmentā cenas lielā mērā nosaka iespēja saņemt bankas finansējumu īpašuma iegādei. “Cenu korekcija varētu notikt, jo jau šobrīd redzams, ka cilvēki ir gatavi pārorientēties un strādāt būvniecības nozarē, saņemot 30 – 40 eiro dienā. Līdz ar to būvniecības izmaksas uz darbaspēka rēķina varētu samazināties, taču apgalvojumu, ka cenas krīt jau tagad, es sauktu par spekulāciju,” piebilst A. Šmits.
“Ja jauno projektu attīstītājiem ir savi resursi, ko ieguldīt jauno projektu būvniecībā, no uzņēmējdarbības viedokļa šis ir gana pateicīgs laiks. Pieļauju, ka ekonomikas lejupslīdes apstākļos, būs iespējams iegādāties lētākus būvmateriālus, nolīgt lētāku darbaspēku, un tad, kad pandēmijas ierobežojumi būs beigušies, iespējams, konkrētais produkts būs vienīgais tirgū pieejamais projekts tādā gatavībā,” attīstītāju iespējas vērtē eksperts.
Pēc A. Šmita domām, ir jāgatavojas arī “Altum” atbalsta programmas garantiju izmaksām: “Vairākkārt esmu uzsvēris, ka risinājums “iedot kredītu” ar “Altum” pirmās iemaksas garantiju nav pareizs. Arguments, ka pietiek naudas kredīta maksājumam, bet nepietiek līdzekļu pirmās iemaksas sakrāšanai, šajā ārkārtas situācijā skaidri parāda, cik šāds galvojums ir nepareizs. Kredīta atmaksas ierobežošanas gadījumā kredīta finansētāja banka saņems garantēto summu no “Altum”, taču neatrisinās klientam kredīta maksājumus nākotnē, ja ienākumi mājsaimniecībai būs būtiski sarukuši vai apstājušies.”