Rīgas tālais centrs pakāpeniski saplūst ar tuvo
Attīstoties un atjaunojoties pilsētai, Rīgas tuvā un tālā centra robežas kļūst arvien nekonkrētākas un formālākas, un bieži vien vienīgais, kas vēl liecina par to esamību, ir tikai un vienīgi psiholoģiskie faktori. Kā norāda eksperti, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas pilsētām, Rīga ir ļoti kompakta, kur ikvienu galamērķi var sasniegt salīdzinoši neilgā laikā. Tādēļ arī izpratne par centra robežām, kas bieži vien vairāk sakņojas vēsturiskā pieredzē, turpinoties apjomīgu projektu īstenošanai, mainīsies, un tas pozitīvi ietekmēs arī nekustamā īpašuma tirgu. Decembrī izsludināts konkurss “Rail Baltica” līnijas izbūves starptautiskā dzelzceļa stacijā Rīgā jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves ekspertīzei, būvuzraudzībai un būvniecības darbu kvalitātes kontrolei. Tāpat Rīgas dome sadarbībā ar dāņu arhitektiem apsver arī vairākus citus risinājumus, kas ļautu pilsētai kļūt pievilcīgākai iedzīvotājiem, piemēram, slēdzot autotransporta kustību Krišjāņa Barona ielā, ļaujot pa to pārvietoties tikai kājāmgājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam.
Kādreizējais strādnieku rajons top par laikmetīgu vidi
Viena no tā sauktā tālā Rīgas centra neatņemamām sastāvdaļām ir teritorija posmā starp Čaka ielu, dzelzceļu, Grīziņkalnu un Ģertrūdes ielu. Šī Avotu ielas apkaime, ko no tuvā centra jau izsenis psiholoģiski nošķir Čaka iela, mēdz apzīmēt arī ar nosaukumu “Avoti”, tā izveidojusies 19.gadsimtā, kad norisinājās aktīva Rīgas rūpnieciskā izaugsme. Apkaime vēsturiski veidojusies kā strādnieku rajons ar daudzām koka ēkām, kurās mitinājās strādnieki, taču laika gaitā to papildinājuši arī skaisti īres nami. Tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka mājvietu šeit radis simpātiskais koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga” ar pievilcīgo apkārti. Kā norāda Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis, šīs apkaimes estētisko un mentālo vērtību būtiski papildinājusi Rīgas domes veiktās investīcijas Ziedoņdārzā un Grīziņkalnā, tiek īstenota arī pakāpeniska ielu seguma nomaiņa. Pēc viņa domām, būtiska loma šīs apkaimes nekustamā īpašuma raksturā piederēs tieši namiem ar biroju iespējām, laikmetīgām darbnīcām un koprades centriem, bet attiecībā uz mājokļiem dominēs īres tirgus.
“Nenovērtējamu pienesumu apkaimes vērtības celšanā dos arī Daugavas stadiona komplekss, kas patlaban tiek pārprojektēts un mainīs visas apkārtnes “gravitāciju”,” atklāj Gvido Princis. Tajā atradīsies nacionāla līmeņa bāze sporta treniņiem un sacensībām, kas savukārt ļaus attīstīties saistītajiem biznesiem, kam būs izdevīgi atrasties te tuvumā, un būs liels magnēts gan Rīgas iedzīvotājiem, gan viesiem. Arī “Rail Baltica” topošais projekts, lai arī visvairāk ietekmi atstās uz Maskavas priekšpilsētas daļu, pozitīvu pienesumu dos arī tālajam centram, jo atradīsies tam ļoti tuvu. Rīgas dome patlaban uzmanīgi sekojot projekta virzībai, lai varētu elastīgi reaģēt attiecībā uz dzelzceļa uzbēruma potenciālu pārveidi savienojumam ar Maskavas priekšpilsētu.
Bonusi – joprojām zemāka cena
„IMMOSTATE” nekustamā īpašuma eksperte Baiba Kalniņa novērojusi, ka barjera starp tuvo un tālo centru patiešām ir vairāk psiholoģiska un tieši tādēļ tālajā centrā īres un pārdošanas cena joprojām ir salīdzinoši zemāka, lai gan būvniecības izmaksas visur ir vienādas. Tāpat, ja raugās no praktiskā viedokļa, nokļūt no stacijas uz Avotu ielas apkaimi ir daudz ātrāk un ērtāk nekā uz, piemēram, Kluso centru vai Skanstes ielas rajonu. Turklāt, stacijas pārbūve “Rail Baltica” projekta ietvaros dos impulsu visam tālajam centram, jo ikviens jauns, turklāt vēl tik apjomīgs projekts, rada sakārtotu vidi un atstāj pozitīvu iespaidu uz apkārtējo apkaimi vēl plašākā mērogā.
Arī dzīvokļu iegādes cena šeit pagaidām ir zemāka - pircējam cena par īpašumu tajā pieejama no 1600 līdz 2000 eiro kvadrātmetrā. “Investoru interese par šo apkaimi pieaug un indikācijas, ka nevajag baidīties veikt investīcijas parādās arvien vairāk un vairāk. To pierāda arī citos tālā centra rajonos veiksmīgi jau īstenotie attīstītāju projekti, piemēram, Tallinas ielā 86, Krāsotāju ielā 11, Miera ielā 105, Aristīda Briāna ielā 4 un citviet,” secina Baiba Kalniņa.
Ļoti piesardzīgi, taču attīstītāji arvien vairāk sāk domāt par īres namiem. Īre patlaban ir pieprasīta, jo mainās paaudzes, jaunie cilvēki grib brīvību, elastību, nevēlas būt “piesieti” vienam īpašumam. Tāpat cilvēkiem vēl joprojām svaigā atmiņā palikusi negatīvā pieredze no iepriekš pārdzīvotās nekustamā īpašuma krīzes, kas mazina apetīti un ambīcijas uz savu īpašumu. Turklāt - lai arī aktīvi darbojas “Altum” programma, daudzām ģimenēm joprojām ir grūti pierādīt savu maksātspēju, kas nozīmē, ka viņi nevar saņemt aizņēmumu nekustamā īpašuma iegādei.
Kustību nekustamā īpašuma tirgū tālajā centrā veicina arī tas, ka lielie tukšie namīpašumi sāk kļūt par apgrūtinājumu namīpašniekiem (graustu nodoklis, ja īpašums netiek pienācīgi uzturēts), savukārt ieņēmumi, kas ir vai nav no attiecīgā īpašuma, bieži vien nesedz uzturēšanas izdevumus un kļūst apgrūtinoši un ir jādomā par to pārdošanu. Vienlaikus veidojas arī sakārtoti namīpašumi, kuros īpašnieki lēni un pakāpeniski ir ieguldījuši savu naudu un var atļauties savus īpašumus tirgū piedāvāt bez īpašas steigas. Atsevišķa šādu īpašumu niša veidojas, piemēram, Čaka ielā un Barona ielā pie Skolēnu pils.
Rīgā viss ir kājāmgājēja attālumā
“OpenAD” arhitekte Zane Tetere-Šulce novērojusi - ja kaut kur būs lētāks dzīvoklis un projekts ir sakārtots, iekoptu pagalmu, vēl kādiem plusiem, pircējs bieži vien izvēlēsies tieši šādu – nosacīti tālajā, nevis tuvajā centrā esošu objektu. Kā piemēru viņa min Ziedoņdārza un Sparģeļu ielas apkaimi, kur izvietojies arī Koka Rīgas muzejs, un šis rajons jau šobrīd ir ļoti glīts. “Nonākot līdz Ziedoņdārzam, daudzi ir patīkami pārsteigti, cik ļoti te viss ir pārvērties. Tas pierāda, ka jebkurai vietai pat salīdzinoši neilgā laikā ir iespējas radikāli mainīties, kā arī atstāt ietekmi uz nekustamā īpašuma vērtību,” secina Zane Tetere-Šulce. Tādēļ tā sauktajam psiholoģiskā tuvā centra kvadrātam, ko ieskauj Čaka iela, Bruņinieku iela, Valdemāra iela un Vecrīga, ne vienmēr ir izšķirošā nozīme, ja cilvēks grib dzīvot Rīgas centrā. “Rīgā vispār ir ērti dzīvot attāluma dēļ – te viss ir ērti sasniedzams un ērti pieejams. Viss ir kājāmgājēja attālumā, un ja kaut ko tomēr nevar sasniegt ar kājām, tad ar velosipēdu noteikti,” viņa piebilst. Piemēram, Berlīnē cilvēki no mikrorajona uz centru ar automašīnu brauc 50 minūtes arī tad, ja nav sastrēgumu, tādēļ rīdzinieki tuvuma un tāluma attiecības tā īsti spēj novērtēt, tikai apmeklējot citas lielās Eiropas un pasaules pilsētas.
Arī “Luminor” Ārējo sadarbības partneru centra vadītāja Vera Dorohova apliecina, ka, no finansētāja viedokļa raugoties, nav būtiskas atšķirības tam, vai īpašums atrodas, piemēram, Rīgas tuvajā vai tālajā centrā. Finansējuma piešķiršana notiek uz attiecīgā brīža tirgus vērtējuma pamata, kas savukārt palīdz neuzņemties lieku risku. Protams, pastāvot gadījumi, kad banka finansējumu atsaka, taču Rīgā tas nenotiek lokācijas dēļ. Finansētājs izvērtē vairāku faktoru kopumu, tādus kā īpašuma tehniskais stāvoklis, juridiskā puse (statuss, apgrūtinājumi, utt.), atrašanas vieta, pievilcība otrreizējā tirgū. Jo īpašumi būs vērtīgāki, likvīdāki, jo bankas attieksme būs pozitīvāka.
Ņemot vērā ekspertu pausto, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgas tālais centrs tuvāko gadu laikā ieņems arvien stabilākas pozīcijas nekustamā īpašuma tirgū, kļūstot pievilcīgāks un iekārojamāks visu nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku acīs.
Plašākai informācijai:
Ralfs Lossans
PR un mārketinga speciālists
ralfs.lossans@immostate.lv
tel. +371 29138929
immostate.lv