Globālās pozitīvās norises ekonomikā atstājušas labu ietekmi arī uz Latvijas tautsaimniecību: tai 2017. gadā bijusi jaudīga izaugsme un arī nākamajā gadā izaugsmes temps nemazināsies. Mūsu ekonomikas vilcējspēks – eksports - stafetes kociņu jaunā gadā nodos iekšējam pieprasījumam: investīcijām un mājsaimniecībām, kuras varēs atļauties tērēt vairāk, jo algas augs straujāk par inflāciju, bezdarbs mazināsies, bet mājsaimniecību pozitīvais noskaņojums sekmēs arī kreditēšanas un mājokļu tirgus izaugsmi. Par šo un citiem jautājumiem Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA ikmēnesi organizētajā Profesionāļu klubā pastāstīja Swedbank speciālisti.
Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā, stāstīja par hipotekārās kreditēšanas tirgu Latvijā, kurā pērn izsniegti hipotekārie kredīti 459 milj. eiro apjomā, un to, kā mūsu valsts dati izskatās Baltijas mērogā, secinot, ka mēs jūtami atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas hipotekārās kreditēšanas tempiem. Laila Bankovska, Swedbank Ārpustiesas restrukturizācijas risinājumu nodaļas pārstāve, sniedza informāciju par bankas sociālā izlīguma programmu, kas ļauj grūtībās nonākušajiem bankas klientiem risināt aizņēmumu atmaksas problēmas. Programmas ietvaros iespējams dzēst visas saistības, vienojoties par klientam atbilstošu maksājumu, un tas ir daudz efektīvāk nekā piesakot personīgo maksātnespēju. Vita Bērziņa, Swedbank Latvija sociālo mediju projektu vadītāja, stāstīja, kā veiksmīgāk komunicēt sociālajos tīklos: viņa ieteica šajos medijos saglabāt cilvēcību, darba lietas apspriest darbā nevis publiski, kā arī reāli novērtēt vārda spēku internetā.
Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste, iepazīstināja ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmes datiem un prognozēm: „Latvijai ir atvērta ekonomika un pasaules norises mums ir ļoti aktuālas. Tāpēc mūsu ekonomiku pozitīvi ir ietekmējusi globālā izaugsme: redzam, ka pasaulē: gan mums tuvējās Eiropas valstīs, gan arī ASV un arī attīstības valstīs - Ķīnā, Indijā un mūsu eksportētājiem svarīgajā Krievijā – ir bijusi plaša un jaudīga izaugsme. Šādi izaugsmes tempi nav tikuši novēroti kopš 2011. gada. Tāpēc pasaules labo fonu jūtam arī Latvijā, ko apliecina ekonomikas noskaņojuma indekss: noskaņojums uzlabojas vai arī ir ļoti labs, bet visstraujāk noskaņojums uzlabojies būvniecības sektorā, kas saistīts ar investīciju atjaunošanos un straujāku ES fondu ieplūdi, kā arī mājsaimniecībās, kuras jūtas drošāk un tērē vairāk”.
Eksperte demonstrēja salīdzinošos datus par izaugsmi Baltijā: reālā IKP izaugsme 2017.gada 3. ceturksnī Igaunijā bija 4.2%, Lietuvā 3.1%, bet Latvijā 5.8%. „Latvijā 2016. gadā un arī 2017.gada izaugsmi sekmējis eksports: atsevišķos mēnešos novērots apjomu kāpums pat virs 10 %, tas arī atspoguļojas rūpniecībā, kur produkcijas pieaugums arī bijis virs 10%. Tā ir pozitīva ziņa, bet skaidrs, ka tādus izaugsmes tempus turpmāk noturēt būs grūti: gan bāzes likme būs cita, gan arī būs jākāpina apjomi, un nepieciešamas investīcijas. Pasaulē arī turpmāk būs izaugsme, arī mūsu rūpniecība augs, tikai tempi vairs nebūs tik strauji,” teica viņa.
Latvijas ekonomikas izaugsmes stafetes kociņš jaunajā gadā tiks nodots iekšzemes pieprasījumam: investīcijām un mājsaimniecību patēriņam. L. Vildava skaidroja, ka investīciju dinamikā 2016. gadā novērots kritums, bet 2017. gada 3. ceturksnī tās ir augušas par apmēram 20%, kas ir iespaidīgs rādītājs, un arī turpmāk investīciju dinamikai būtu jābūt pozitīvai, ko sekmēs gan būvniecības sektors, gan arī ražotāji-eksportētāji, kuriem ārējos tirgos ir stabils pieprasījums, bet pašlaik jaudu noslodze ir tuvu maksimumam, tāpēc, lai saražotu vairāk, būs jāinvestē, tai skaitā tiks investēts arī uzņēmumu pamatkapitālā, kur līdz šim (attiecībā pret IKP) apjoms bijis zem 20%.
Ekonomiste prognozēja, ka šogad paredzama izaugsme mājsaimniecību patēriņā, ko jau tagad apliecina mazumtirdzniecības nozare. „Pētot patērētāju noskaņojumu, redzam, ka cilvēki ir gatavi veikt lielākus pirkumus tuvākā gada laikā, piemēram, iegādāties auto, tomēr vēlmes īstenošana par jaunu īpašumu vēl ir diezgan piesardzīga: mājsaimniecībām vēl ir jāsajūt izaugsme un „jānobriest” šādam lēmumam,” piebilda viņa.
Darba tirgus turpina silt, bezdarbs mazināsies un algas turpinās aug: naudas maciņos būs vairāk un arī tērēt varēs vairāk, jo algu pieaugums būs straujāks par inflāciju, prognozēja L.Vildava. 2017. gada 3. ceturksnī bruto nominālās algas gada izaugsme bija 7.5%, un pie šādiem algu kāpuma tempiem paredzams, ka nākamgad bruto alga sasniegšot 1000 eiro mēnesī. „Uzņēmējiem tas, protams, var radīt bažas, jo strauja algu izaugsme, kas nav segta ar ražīgumu, var mazināt konkurētspēju, redzam jau tagad arī, ka brīvās darba vietas ir grūti aizpildīt. Nav pamata domāt, ka algu izaugsme palēnināsies, to apliecina arī mūsu kaimiņu – Lietuvas un Igaunijas - piemēri, kur jau kādu laiku ir algu izaugsme,” teica ekonomiste. Viņa piebilda, ka iedzīvotājiem vairāk tērēt palīdzēs arī jaunās nodokļu izmaiņas, kas stāsies spēkā no 1. janvāra, jo pieaugs neto algas apjoms: lielākais algu pieaugums būs iedzīvotajiem ar bruto algu līdz 1000 eiro, un tā ir lielākā daļa (70%) no visiem algu saņēmējiem. Vēl izaugsmi sekmēs tas, ka nauda vēl kādu laiku būs lēta, teica ekonomiste, sakot, ka „vēl kādu laiku neredzēsim tādas banku likmes, kādas bija 2008., 2009. gadā: likmes kāps lēni un piesardzīgi, un būs ļoti zemas. Eiropā šo kāpumu gaidām, ātrākais, 2019. gadā, kas atspoguļosies arī starpbanku likmēs”.
Līdztekus straujākai ekonomikas izaugsmei atgriezusies arī inflācija: Ziemassvētku mielasts mums visiem būs izmaksājis dārgāk nekā pirms gada. L.Vildava izteica prognozi, ka 2017. gadā inflācija būs aptuveni 3%, ko noteica izejvielu kāpums, bet nākamgad - 3.5%, ko „vairāk ietekmēs ienākumu kāpums: algu pieaugums un nodokļu reforma, bet nekas dramatisks nebūs; kopumā – krāt ir dārgāk, bet tērēt (aizņemties) ir lētāk, ņemot vērā, kādas ir banku likmes”.
Runājot par kreditēšanu, ekonomiste norādīja, ka jau kādu laiku kaimiņi – leiši un igauņi – mums ir krietni priekšā: tur jau pāris gadu mājsaimniecību un uzņēmumu kredītportfelis ir augošs. Latvijā vien 2016. gadā uzņēmēju kredītportfelis uzrādīja izaugsmi, bet mājsaimniecības joprojām kreditējas ļoti piesardzīgi. Kreditēšanas tendences atspoguļojas arī mājokļu tirgū: aizņemšanās temps iepriekšējos gados kaimiņos bija straujāks, tur arī novērota izaugsme: aktivitāte un cenas pieaugums, kamēr tikai šogad Latvijā novērota izaugsme. Tā, piemēram, Igaunijas galvaspilsētā mājokļu tirgus izaugsme (vidējā darījuma cena EUR/m²) 2016. gadā bija +4.8% un 2017. gada 9 mēnešos: +7.3%, Lietuvas galvaspilsētā: 2016. g. +10.8% un šogad 9 mēnešos +7.5%, tad Rīgā attiecīgi pirms gada bija novērojams kritums: -3.6%, bet šogad jau +11.2% izaugsme. „Līdz ar iekšējā pieprasījuma pieaugumu mājsaimniecību pusē sagaidām, ka aktivitātei jābūt straujākai un mājokļu cenu pieaugums saglabāsies noturīgs,” komentēja viņa.
Runājot par riskiem, ekonomiste norādīja uz politiskajām norisēm pasaulē, uz pieprasījumu eksporta tirgos un korekciju Skandināvijas mājokļu tirgū, kad Zviedrijā un Norvēģijā līdz ar zemām likmēm ļoti strauji auga mājsaimniecību aizņemšanās – hipotekārā kreditēšanana - un bija liels pieprasījums pēc mājokļiem, tāpēc valstu regulatori pieņēmuši attiecīgus lēmumus, lai ierobežotu aizņemšanos un mājsaimniecību parādi neaugtu tik strauji.
„Jaudīga izaugsme bija 2017.gadā un tiek plānota arī šogad, tomēr jāapzinās, ka mēs augam straujāk par potenciālu, un valdībai būtu jāsaprot, ka būtu jāveido rezerves tiem laikiem, kad ekonomikas izaugsme nebūs vairs tik strauja,” nobeigumā teica L. Vildava.
LANĪDA Profesionāļu klubs ir izveidots kopš 2017.gada aprīļa, kura ietvaros ik mēnesi asociācija organizē dažādas noderīgas tikšanās. Šādu klubu LANĪDA izveidoja, lai celtu asociācijas biedru kompetences līmeni, kā arī sniegtu aģentiem iespēju satikties un veicinātu pieredzes apmaiņu un sadarbības iespējas. Ikmēneša tikšanās tiek pieaicināti dažādi eksperti, kuru viedoklis un pieredze var būt noderīga NĪ jomā strādājošajiem.
Papildu informācija:
Irina Sjarki,
LANĪDA izpilddirektore
E-pasts: lanida@lanida.lv
Tālr.: 67332034