Pārlekt uz galveno saturu
Home
Mail

Dienas bizness: Māklerus grib tikai reģistrēt, bet nozare vēlas stingrāku regulējumu

Nekustamo īpašumu mākleru darbību grib reglamentēt ar speciālu likumu, ko atbalsta arī nozare, taču tajā ietvertais pārsteidzis jomas uzņēmējus

Likumdošana

Šīs nedēļas Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas sagatavotais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojekts, kurš tuvākajā laikā nonāks vērtēšanai Saeimā. Iecerēts, ka šis projekts par likumu varētu kļūt jau tuvāko mēnešu laikā un būt spēkā jau no 2020. gada. Sagatavotais projekts paredz, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai Ekonomikas ministrijas reģistrā reģistrēts nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku var būt fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām ir izveidojusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu. Vēl pret nekustamā īpašuma darījumu starpnieku plānots izvirzīt sekojošas prasības – persona nedrīkst būt sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu. Likumprojekts nebūtu attiecināms uz amatpersonām, kuras savu darbību veic publisko tiesību sfērā, kā zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri veic darbību, kura nav uzskatāma par saimniecisko darbību. Likumprojekts nebūs attiecināms arī uz maksātnespējas procesa administratoriem, jo tie veic savas darbības pienākumu izpildes ietvaros līdzīgi kā zvērināti tiesu izpildītāji, parādnieka mantu realizē, pamatojoties uz likumā noteiktiem pienākumiem.

Pārsteigti par projektu

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis un SIA Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits neslēpj pārsteigumu par sagatavoto likumprojekta redakciju, jo tā būtībā ir vājāka nekā tā, ko savulaik iepriekšējā Saeimā piedāvāja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija. «No sarakstes ar kolēģiem zinu, ka šajā projektā nav to izglītības, kompetenču un kvalifikācijas prasību nekustamo īpašumu mākleriem, kādas vēlējās asociācija,» savu pozīciju skaidro A. Šmits. Viņš norāda, ka likumprojektā centrālais jautājums ir tikai un vienīgi saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Asociācija jau pirms vairāk nekā diviem gadiem apstaigāja vairākas Saeimas komisijas ar šim likumprojektam alternatīvu projektu, kurā bija prasības gan mākleru izglītībai, kompetencei un prasmēm, bet nebija atbildēts jautājums, vai tā būtu licencēšana vai sertifikācija. Taču tagad tiek piedāvāta vienkārša reģistrācija reģistrā, kuru pārzina Ekonomikas ministrija.

Dzenāja pa riņķi

DB 07.06.2018. numurā vēstīja par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi jautājumā par nekustamo īpašumu aģentu darbības reglamentēšanu. «Pirms gada bijām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kura atbalstīja ideju par nekustamo īpašumu aģentu darbības sakārtošanu, tādējādi sadarbībā ar dažādiem konsultantiem tapa Nekustamo īpašumu aģentu darbības likumprojekts, kuru šā gada maijā skatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, un tas atdūrās pret Saeimas Juridiskā biroja pozīciju, ka tādējādi katra profesija gribēs savu likumu un rezultātā radīsies savdabīga putra,» situāciju 2018. gada 6. jūnija sēdē raksturoja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš atgādināja, ka būtībā jautājums ir par to, kas ir cilvēki, kuri palīdz pārvaldīt 40 miljardu eiro (pēc kadastrālās vērtības) vērtu īpašumu. Šajā kontekstā ir arī runa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un tādējādi nekustamo īpašumu aģentiem, tāpat kā nodokļu konsultantiem, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, arī ir jāsniedz informācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas iestādēm. Pēc ārvalstu ekspertu secinātā, nekustamā īpašuma sfēra ir tā, kurā pastāv lieli riski naudas atmazgāšanā, un tāpēc ir rekomendācijas sakārtot šo jomu. Bija jautājums arī par nekustamo īpašumu aģentu nodokļu nomaksu, kā arī godīgu komercdarbību, un bija jautājumi par krāpniecību, par ko ik pa brīdim parādās ziņas. Savukārt 11.10.2018. DB numurā vēstīja, ka ir sagatavots nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojekts un tas tiks virzīts izskatīšanai vēl šī sasaukuma parlamentā, bet punktu tam likšot jau jaunā Saeima. Tāds bija iepriekšējā sasaukuma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba rezultāts. Saeimas deputāts Armands Krauze iesniedza priekšlikumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku iespējamo regulējumu, kas atbildīgās komisijas darba kārtībā ir bijis jau ilgāku laiku.

Lems par tālāko rīcību

«Novembrī būs valdes sēde, kurā arī izvērtēsim esošo situāciju un pieņemsim lēmumu par tālāko rīcību,» uz jautājumu, kāda būs tālākā darbība, atbild A. Šmits. Viņš nešaubās, ka tiks rakstītas vēstules parlamentāriešiem, izskaidrojot, ko un kāpēc vēlas nozares uzņēmēji, un aicinot deputātus šīs prasības (nosacījumus) iekļaut attiecīgajā likumprojektā. «Vēlējāmies, lai nekustamo īpašumu starpniekiem būtu augsta izglītības, kompetenču prasību latiņa un tādējādi viņiem varētu uzticēties ne tikai valsts, bet jebkurš klients, kurš vēlas pirkt vai pārdot nekustamo īpašumu, bet pretī saņēmām prasību par formālu starpnieku reģistrāciju,» tā situāciju vērtē A. Šmits. Savukārt viens no DB aptaujātajiem tiesību ekspertiem atzina, ka situācija esot paradoksāla, jo nozares uzņēmēji vēloties stingrākas prasības, nekā piedāvā valsts, un būšot interesanti pavērot, kā šo jautājumu risinās pašreizējās Saeimas deputāti. Interesanti, ka arī ārpakalpojumu grāmatveži ir nonākuši līdzīgā situācijā, jo valsts piedāvājot vien formālu reģistrāciju.