Pārlekt uz galveno saturu
Home
Mail

Asociācija LANĪDA: Inovāciju un tehnoloģiju jomā jāaug ātrāk par konkurentiem, citādi „mazā zivs” aprīs „lielo zivi”

Afiša_1

Mēs nevaram pareģot nākotni, un paredzēt, kā to ietekmēs tehnoloģijas, tomēr varam  sagatavoties un būt mazāk pārsteigti, nākotni sagaidot. Tādēļ nekustamo īpašumu (NĪ) nozares profesionāļiem savos kolektīvos jāceļ inovāciju kultūra, jāizmēģina un ikdienā jāpielieto inovatīvi risinājumi un jaunās tehnoloģijas, kas ne tikai atvieglo ikdienas darbu, bet arī dod papildus „ieročus” konkurences cīņā, citādi neaugot ātrāk kā konkurenti, var gadīties, ka kāda „mazā zivs”’ pa gabaliņam vien aprīs „lielo zivi”. Uz to Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA organizētajā konferencē „Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?” tematiskā paneļa diskusijā „Inovatīvie risinājumi nekustamo īpašumu jomā” uzmanību vērsa IT eksperti.

Jāpiebilst, ka šo diskusijas tēmu bija ierosinājuši paši NĪ jomas profesionāļi, kuriem jaunākās IT tendences kļūst arvien aktuālākas. Tāpēc, lai vēl plašāk nozari informētu gan par globālajām, gan lokālajām tehnoloģiju tendencēm, inovācijām un risinājumiem, kas var vēl vairāk atvieglot darbu NĪ nozarē, gan padarīt to efektīvāku, LANĪDA no 27. līdz 28. septembrim pirmo reizi Rīgā, organizēs tehnoloģijām veltītu forumu „Prop Tech Riga 2018. Future Real Estate Today”.

Ir svarīgi mainīt domāšanas veidu

Žans Mauris, Latvijas startup asociācijas pārstāvis un Prop Tech Riga programmas direktors, liek akcentu uz digitālo transformāciju, kas pašlaik notiek visā pasaulē. „Lai to saprastu, ir jāizdala trīs lietas. Pirmā: mēs dzīvojam eksponenciālā pasaulē. Datu apjoms, skaitļošanas kapacitāte, interneta ātrums un tā pieejamība palielinās visu laiku. Jaunuzņēmumi jeb startup uzņēmumi diktē spēles noteikumus: tev arī ir jāaug eksponenciāli, citādi nebūsi konkurētspējīgs. Otra lieta: visaptverošā digitalizācija. Jebkura funkcija, lieta, kas pašlaik ir jūsu uzņēmumos, arī cilvēki, tiks digitalizēti: tādā vai citādā veidā. Ar to domāju mākslīgo intelektu, mašīnredzi, blokķēdes (blockchain) tehnoloģiju, kriptovalūtas, dronus un robotus, papildināto un virtuālo realitāti utt. Un trešā lieta, bez kuras nevar izdzīvot eksponenciālā pasaulē un bez kuras uzņēmumos nenotiks digitalizācija: tā ir domāšanas veida maiņa. Svarīgi ir mainīt mūsu domāšanu: vairs nevaram plānot gada izaugsmi 5% apjomā, ja līdzās ir jaunuzņēmumi, kas aug pat par 1000%. Tāpēc vairs „nestrādā” senais teiciens par lielo zivi, kas apēdīs mazo zivi. Tagad arī mazā zivs, ja ir pietiekoši ātra, var apēst lielo zivi, kaut vai pa gabaliņam vien. Inovāciju kultūrai ir jābūt katrā uzņēmumā, un, kā teicienā teikts: kultūra sākas no cilvēkiem.”

Ž. Mauris iezīmēja piecas prop-tech tendences, kuras ietekmē un turpinās ietekmēt NĪ nozari, un par kurām jādomā, runājot par digitalizāciju un inovāciju kultūru:

  • Viss, kas saistīts ar finansēm un investīcijām: šai jomā notiek straujas pārmaiņas, ir radušās dažādas kriptovalūtas utt.: „Tas viss ir te un nekur nepazudīs, ar pārmaiņām būs jāsadzīvo un parādīsies jaunas”.
  • Gudrie īpašumi, internet of things – dažādas ierīces un gadžeti, kas saistīti viens ar otru u.c.: „Tirgus mainīsies, jo cilvēkiem arvien vairāk būs pieprasījums pēc, piem., gudrām nevis „vienkāršām” mājām”.
  •  Būvniecība un materiāli: „Jau pašlaik mainījušies materiāli, no kuriem tiek būvēti nami, cilvēki pieprasa ne tikai mājokli, bet arī komūnu tam apkārt, kurā var patusēt. Nekas tāds pirms desmit gadiem nebija.”
  • Klientu serviss: „Komunikācijā notiek pilnīga digitalizācija, arī komunikācijas un informācijas kanāli mainās. Cilvēki sagaida, ka varēs parunāties ar čata robotu, sagaida, ka būsiet Facebook vai citos sociālajos tīklos un sniegsiet atbildi 10 sekunžu laikā. Ja neatbildēsiet, to izdarīs konkurenti.”
  • Dalīšanās ekonomika (sharing economy): „Cilvēki nekustamo īpašumu vairs neuztver kā tikai viņam vienam piederošu, tas ir kaut kas, ar ko var dalīties. Airnb (lietošanas serviss: interneta vietne, kas ļauj cilvēkiem atrast īrējamas telpas, lai gan pašam Airnb nepieder neviena no tām – red.) ir labākais piemērs, un šis pašlaik ir viens no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē”.

Kā ieviest inovācijas? Tikai kopā strādājot, uzskata Ž. Mauris:  „Jums, nozarē, ir profesionāļu komandas, ir klienti, tirgi un nauda, bet IT ekspertiem un startup uzņēmumiem ir idejas un tehnoloģijas. Latvijā jaunuzņēmumi aug ļoti strauji: pērn valstī bijis vairāk nekā 350 startup uzņēmumu, kas ir par 100 vairāk nekā pirms diviem gadiem, un tie investīcijās spējuši piesaistīt vairāk nekā 60 milj. eiro (40% pieaugums), turklāt 90% investīciju nāk no ārvalstīm, kas veicina mūsu ekonomikas izaugsmi”.

Būt gataviem nākotnei

Agris Gruzdas, Riga Brokerage Agency pārstāvis un jauno tehnoloģiju entuziasts, stāstot par popularitāti ieguvušajām kriptovalūtām, norādīja, ka šo tehnoloģiju radījusi blokķēde (blockchain): izkliedēta, decentralizēta datu bāze - pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu bloks. Populārākais blokķēdes produkts ir kriptovalūta bitkoins (bitcoin), kas radies kā maksājumu sistēma savstarpējiem norēķiniem. Eksperts atzina, ka Google meklētājā ļoti strauji auguši meklējumi pēc blokķēdes un kriptovalūtām, un, pateicoties šai spozmei, blokķēde piedzīvo „otro elpu”, un ir radušās daudzas jaunas kriptovalūtas. Viena no tām – ethereum – radījusi Smart contract jeb Viedo līgumu (VL) - datoru protokolu, kas nodrošina darījumu drošību, līgumu noslēgšanu un automatizētu izpildi starp divām pusēm bez trešās puses iesaistes un kuru saglabā blokķēde. VL ir iespēja savstarpējos darījumus ar naudu, vērtspapīriem, īpašumiem u.c. vērtībām veikt bez starpniekiem, ietverot visus noteikumus, nosacījumus, darbības, konkrētu laika periodu u.c. parametrus, kam jānotiek, lai tas izpildās.

Kā piemēru A. Gruzdas minēja labi zināmo pūļa finansēšanas platformu Kickstarter, kurā tiek vākti līdzekļi kāda projekta attīstīšanai. Kickstarter var izslēgt no šīs ķēdes: attīstītājs (ideja)-Kickstarter- investors, aizvietojot ar VL. Ja visi VL uzdevumi, paarmetri tiek izpildīti, attīstītājs saņem naudu no investora. „Viedais līgums sniedz iespēju digitalizēt jebkuru reālu pasaules vērtību, piešķirt tai konkrētu kodu. Tā ir iespēja emitēt neskaitāmu skaitu monētu ar konkrētu vērtību, un darījums notiek, pateicoties viedajam līgumam. Vairāki NĪ dalībnieki ir aptvēruši, ka tas sniedz milzīgas iespējas un potenciālu nozarei. Tas atvieglo darījumu slēgšanu. Nākotnē ikviens darījums būs tikpat vienkārši veicams kā nopirkt saldumus no saldumu automāta,” teica A. Gruzdas.

Kāds jaunuzņēmums Londonā izstrādājis gudro slēdzeni, ar kuras palīdzību attālināti var atvērt telpas un tās atrādīt klientam, kā arī telpas izīrēt un nodot īres tiesības klientam. NĪ nozarē, kā izmantot blokķēdes tehnoloģiju, labs piemērs esot Zviedrija, kas pēta iespējas digitalizēt Zemesgrāmatu, lai ar to varētu strādāt ar VL palīdzību, atvieglojot darījumu slēgšanu: pie iepriekš atrunātiem noteikumiem, kad darījums notiek, visa informācija tiek automātiski, attālināti ierakstīta Zemesgrāmatā.
Eksperts atzina, ka Latvijā šo tehnoloģiju izmantošanas ziņā esam pašos pirmsākumos, bijuši vien pāris īpašumu pārdošanas sludinājumi kriptovalūtā. „Mēs nevaram paredzēt nākotni, bet varam būt mazāk pārsteigti, kad tur ieradīsimies,” uzstāšanos beidza A. Gruzdas.

Virtuālie palīgi – nākotnē arvien vairāk

Staņislavs Hiļčuks, Accenture Latvia IKT projektu izstrādes vadītājs, tehniskais direktors un inovāciju studijas vadītājs, iepazīstināja ar jaunākajām tehnoloģijām un nākotnes tendencēm. Viņš atgādināja, ka mēs ikdienā veicam daudzas manuālas darbības, bet tās var nodot veikt mākslīgajam intelektam. Ikdienas, privātajā dzīvē jau ienākuši virtuālie palīgi, kurus „iedarbina” ar balsi (tādi t.s. voice assistants kā Siri, Google home, Cortana, Alexa). Tiem var palūgt apmaksāt rēķinus, pasūtīt taksi vai ēdiena piegādi uz mājām, nopirkt biļetes, piereģistrēties lidojumam, aizsūtīt draugiem īsziņu, uzzināt jaunumus utt. Eksperts informēja, ka viņa pārstāvētais uzņēmums Rīgā izveidojis risinājumu gados vecākiem cilvēkiem: ievietojot šādu virtuālo palīgu senioru mājās, tie ar palīgu var parunāties, pārbaudīt, vai ir izslēgta gāze, saņemt atgādinājumu iedzert zāles utt. Viņš pieminēja arī gudro mājas palīdzi Klēru, kura, zinot cilvēka noskaņojumu, pieskaņo apgaismojumu mājā, komfortam – temperatūru. Nākotnē t.s. inteliģentie palīgi-kompanjoni būs arī fiziski redzami.

Arī papildinātā realitāte: veids, kā ne tikai attālināti darīt kaut ko, bet arī gūt jaunu pieredzi,  jau ienāk mūsu dzīvē. Accenture veidojis risinājumu veikalu uzlaikošanas kabīnes vietā: cilvēks spēj virtuāli piemērīt apģērbu pie t.s. gudrā spoguļa: var mainīt drēbes, fiziski savējās nenovelkot, izvēlēties sev piemēroto un nopirkt. Šāds risinājums paver plašas papildus iespējas pārdošanai un reklāmas nozarei.
Virtuālās tūres pa mājokli NĪ nozare jau zina, bet, kā eksperts kā labu šādu tūru papildinājumu  uzteica IKEA risinājumu: iespēju savā jaunajā mājoklī virtuāli „piemērīt” un atbilstoši izvietot mēbeles.
Pieminot jau iepriekš minēto blokķēdes tehnoloģiju, kurā drošībā var uzkrāt datus (neviens nespēj tos izmainīt) un pēcāk tos analizēt, S. Hiļčuks minēja piemēru: iespēju namīpašniekiem spēt kontrolēt un pēcāk izrakstīt rēķinus par konkrētā mājokļa iedzīvotāja izmantoto gaismu, ūdeni, apkuri u.c. Savukārt internet of things sniegtās iespējas salāgot kopā dažādas ierīces, piemēram, ļauj mājas iemītniekam saslēgt kopā gudras ierīces: ledusskapi, telefonu un cepeškrāsni, un iegūt informāciju par produktiem ledusskapī un saņemt padomu vakariņu maltītei, ieslēdzot krāsni gatavošanai.
„Šādus palīgus un risinājumus, kas ietaupa mums laiku un atvieglo ikdienu, mēs ikdienā redzēsim un sastapsim arvien vairāk,” teica S. Hiļčuks.

Prop-tech virza pasauli uz priekšu, arī Latvijas notariātu

Oskars Gavriševs, Vartus.eu dibinātājs un līdzīpašnieks, uzskata, ka prop-tech pirmais posms noslēdzies un esam sasnieguši fāzi, kuru raksturo lielu datu apjomu izmantošana, mākslīgais intelekts, mašīnapmācība u.c., bet nākamais posms būs blokķēdes nākotnes risinājumi.  Prop-tech papildina jau zināmo Fin-tech (kad savās ierīcēs varam izmantot dažādus modernus finanšu risinājumus, novērtēt riskus utt.) un dalīšanās ekonomiku, kurā uzplaukusi koplietošanas ideja (koplietošanas biroji, mājokļi, auto u.c.). Kā norādīja eksperts, pašlaik pasaulē prop-tech risinājumos tiekot ieguldītas ļoti apjomīgas investīcijas. „Tās virza pasauli uz priekšu, un gribam to vai ne, tās drīzumā būs arī pie mums,” teica O. Gavriševs.

Kā piemērus, kā izmantot mākslīgo intelektu, mašīnapmācību, eksperts minēja iespējas savākt visdažādākos datus (piemēram, par īpašumu cenām, platībām, darījumiem utt. Purvciemā vai kādā konkrētā ielā no visdažādākajiem informācijas avotiem: ticamiem un mazāk uzticamiem). Tas būs liels, dažādu datu apjoms, ko var nodot mašīnām analīzei, uzdodot konkrētus parametrus vai darba uzdevumu.  „Mašīnapmācība var izdarīt daudz, noderīgu lietu, tomēr arī tajā ir savi izaicinājumi. Lai iegūtā analīze būtu lietojama, ir jāsagatavo kvalitatīvi informācijas modeļi, kā arī jāizveido atbilstoša tehnoloģiju infrastruktūra ar serveriem, kuri spēj absorbēt ļoti lielu informācijas apjomu. Izaicinājums ir arī prasmes: komandā ir jābūt cilvēkiem, kuri pārzina tehnoloģijas, kuri zina, kur un kā vākt datus, kāds, kurš zina mašīnapmācību u.c.,” teica O. Gavriševs. Viņš piebilda, ka no pieredzes zinot: lai izveidotu kvalitatīvu analītikas modeli no datu bāzes ar pusotru miljonu transakciju, mašīnapmācībai nepieciešamas vismaz četras dienas. Tieši laiks, kas pavadīts sagatavojoties, ir lielākais izaicinājums, jo visi vēlas darbu paveikt saprātīgos termiņos.

Savukārt Gatis Litvins, Notariāta institūta direktors, informēja par to, ko jauno tehnoloģiju jomā paveicis Latvijas notariāts. Mūsu valsts notāri ir pirmie Baltijā un vieni no retajiem pasaulē, kas drīz varēs attālināti veikt savas amata darbības, piemēram, sazināties ar klientiem jebkurā vietā pasaulē ar videokonferences palīdzību, kas sniegs klientiem un arī pašiem notāriem ērtības un ātrumu, kā arī risinās atsevišķus juridiskas problēmas, piem., ar ārvalstu pilnvarām, jo, sazinoties ar video zvanu, varēs noformēt Latvijas likumam atbilstošu pilnvaru. Šogad tiek ieviests e-pakalpojums – pilnvaru reģistrs, kurā varēs iegūt informāciju par spēkā esošām pilnvarām, kas izslēgs viltojumu iespējas.

E-notāra portālā un mobilajā aplikācijā ikviens varēs redzēt gan konkrētā notāra profilu, izvēlēties notariālās palīdzības veidu, gan arī savā profilā redzēt visus elektroniskos dokumentus, kādi noformēti. G. Litvins piebilda, ka notiek aktīva sadarbība ar Latvijas startup uzņēmumiem, ieviešot jaunās tehnoloģijas, ir dažādi plāni par jauniem e-pakalpojumiem, blokķēdes ieviešanu u.c.

Konferences dalībnieki, atbildot uz jautājumu: vai inovatīvie risinājumi ietekmēs NĪ industriju? 69% no atbildētājiem teica, ka jā, ietekmēs, 13% uzskatīja, ka tas radīs sociālo noslāņošanos, bet 11% domāja tieši pretēji – ka inovatīvie risinājumi radīs lielāku sociālo vienlīdzību.

No 27. līdz 28. septembrim, VEF Kvartālā pirmo reizi Latvijā, notiks forums Prop Tech Riga 2018 (Property technology forum), kur galvenā uzmanība tiks veltīta inovatīviem risinājumiem, kuri pakāpeniski sāk iekarot un mainīt nekustamā īpašuma tirgu. Vairāku Eiropas valstu speciālisti dalīsies ar savu pieredzi šajā jomā un arī novērtēs jaunuzņēmumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Foruma mājas lapa: www.proptechriga.lv

Papildu informācija:
Irina Sjarki,
LANĪDA izpilddirektore
E-pasts: lanida@lanida.lv, Tālr.: 67332034