15. jūlijā Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA organizēja Profesionāļu kluba vebināru "Kas notiek nekustamo īpašumu tirgū? Naudas cena, procentu likmes"
ANDRIS LĀRIŅŠ, SEB
Vairāk šeit: https://ej.uz/q5nd
Prezentācija šeit: https://ej.uz/5b1i
Nav viegli
Šis finanšu tirgū ir būtisku pārmaiņu laiks un vēl joprojām nav īsti saprotams kad beigsies, rekorda zemo procentu likmju, centrālo banku QE un pandēmijas atbalstu rezultātā krietni uzpūsto, akciju cenu krituma periods. Pie horizonta joprojām krājas drūmi negaisa mākoņi (augstas energoresursu un pārtikas cenas komplektā ar augšup ejošām procentu likmēm). Liela daļa centrālo banku ieslēgušas procentu likmju celšanas režīmu un runā par QT (quantitative tightening) jeb "tapering". QT ir pretējais process vairākus gadus piekoptajam QE (quantitative easing) un nozīmē centrālo banku aktīvu samazināšanu (kad centrālā banka vairs nenodarbojas ar obligāciju pirkšanu - nebūs vairs pēdējais pircējs rindā).
ASV FRS, līdzīgi kā 2017./2019. gadu periodā, šogad varētu būt QT līderis (Fed begins quantitative tightening on unprecedented scale). Laika periodā no 2017. līdz 2019. gadam ASV FRS samazināja savus aktīvus ar maksimālo "ārtrumu" 50 miljardi USD mēnesī, bet šobrīd "ātrumu" plāno turēt 47.5 miljardu USD dolāru apjomā mēnesī, ap septembri to paaugstinot līdz 95 miljardiem dolāru mēnesī. QT vēl nenozīmē aktīvu obligāciju pārdošanu (kas iedragātu jau tā "noasiņojošo" obligāciju tirgu), bet gan sākotnēji ASV FRS plāno neatgriezt tirgū to naudu, kuru iegūs no esošo obligāciju dzēšanas sakarā ar termiņa beigām. ECB pagaidām plāno no dzēstajām obligācijām iegūto naudu atgriezt tirgū (ECB: "sākot ar 2022. gada 1. jūliju, mēs pārtrauksim neto aktīvu iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas ietvaros"), bet nepirkt neko papildus. Lai vai kā, naudas plūdu laiks ir beidzies, kas arī izdara spiedienu uz vērtspapīru cenām.
Šis ir bīstams laiks investīcijām un uzkrājumiem no dažādiem skatu punktiem (globāli un Latvijā). Cenām krītot, krīt investīciju vērtība, zūd investēšanas idejas pievilcība, fondu un pensiju plānu pārvaldnieku virzienā izskan pārmetumi par mīnusiem (stingri regulētā pensiju naudas pārvaldīšanas segmentā praktiski ir neiespējami pelnīt krītošu cenu vidē - vienkārši ir jāgaida labāki laiki).
Latvijā šogad vēlēšanas, kas uz strauji augošu cenu fona liek meklēt idejas uz kuru pamata varētu solīt finansiālus atvieglojumus iedzīvotājiem nākamajos mēnešos (jo īpaši nākamajā apkures sezonā), bet valsts budžets nav no gumijas. Pieaug risks, ka 5.4 miljardi eiro P2L (pensiju 2. līmeņa) nauda tiek izmantota kā lieliska "lāčāda", kuru piedāvāt sadalīt tagad, jo īpaši, ja šobrīd tik viegli būtu izmantot lozungu: "Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu vērtība krīt!". Personīgi es ceru, ka Latvija nenonāks līdz Igaunijas risinājumam, jo vajadzēja vairāk nekā 20 gadus lai "sakrātu" 5.4 miljardus eiro, bet notērēt tos var ātri un tad, pie mūsu vājās investēšanas un uzkrāšanas kultūras, daļai iedzīvotāju pienākot pensijas vecumam draud nonākšana pie "sasistas siles". Protams, P2L nav visu problēmu risinājums, bet tie "piespiedu" atliktie 6% no bruto algas ir kas vairāk nekā nulle. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri ir P2L dalībnieki, tur ir iekrāta pusgada alga un tā ir viņu lielākā drošības rezerve. P2L apjoms Latvijas iedzīvotājiem individuāli ir no dažiem eiro, līdz dažiem desmitiem tūkstošiem eiro (savējo vari apskatīt www.latvija.lv un vairāk info par pensiju jautājumiem manā pagājušā gada rakstā "Putekļi un nauda"). 5.4 miljardus izdalot uz 1.28 miljoniem P2L dalībnieku, vidējā summa sanāk 4224 eiro.
Ir arī labas ziņas. Šobrīd ir labāks laiks sākt investēt, nekā pirms pusgada. Šobrīd par P2L naudu var iegādāties krietni lētākus vērtspapīrus, kas uzlabo vidējo iegādes cenu. Ilgtermiņā vērtspapīru tirgus ir uzrādījis pozitīvus rezultātus. Zinu, ka šobrīd tas skan kā vājš mierinājums, bet investēšana ir ilgtermiņa pasākums (lai kā šo ideju reizēm "nekropļo" mirkļa veiksmes stāsti).
Daudzos plašsaziņas līdzekļos jau izreklamēts fakts, ka S&P500 indekss piedzīvojis sliktāko pirmo pusgadu kopš 1970. gada (tabula https://ej.uz/q5nd), tādēļ es neko jaunu šeit nepateikšu, bet, kā parasti, turpmāk tekstā piedāvāju vairākas bildes un tabulas ar cenu izmaiņu tendencēm šī gada pirmajā pusē un atsevišķi otrajā ceturksnī, kā arī padalīšos ar dažiem saviem piedzīvojumiem investīciju sfērā otrajā ceturksnī.
Vājais jūnijs
Tirgus jūnijā tikai nedaudz atpalika no ļoti vājajiem aprīļa rezultātiem, ja vērtējam caur S&P500 prizmu. Tā kā līdz šim divi vājākie gada mēneši iekrita otrajā ceturksnī, tad nav jābrīnās, ka otrais ceturksnis ir daudz vājāks nekā šī gada pirmais ceturksnis.
Ļoti vājais otrais ceturksnis
Šī gada otrais ceturksnis S&P500 indeksam ar -16% pats par sevi bija sliktākais ceturksnis kopš 2020. gada pirmā ceturkšņa (-20%), bet pirms tam sliktāks bija tikai 2008. gada pēdējais ceturksnis (-22.6%). Skatoties lielāku skaitu indeksu, redzams, ka ASV tirgus ir bijis visvājākais. Nasdaq -22%, kam seko S&P500 ar -16%, tad Vācija ar -11.3% un pēc tam cieši sekojošais DowJones ar -11.2%. Vismazākie mīnusi otrajā ceturksnī Viļņai -0.5%, Honkongai -0.6% un Rīgai -0.7%. Manis izvēlētajā sarakstā plusu otrajā ceturksnī nav.
Kurš atceras 1970. gadu?
Arī 2022. gada pirmajā pusē visi manis izvēlētie indeksi ir mīnusos. No -2.9% (Lielbritānijā FTSE100) līdz -29.5% ASV (Nasdaq). Joprojām vislielākie zaudētāji ir pandēmijas mājsēdes uzvarētāji, jeb tehnoloģijas. Ja visi indeksi ir mīnusos, tad matemātika saka, ka nav iespējami plusi tajos fondos un uzkrājumu plānos, kuros ir šo pašu indeksu uzņēmumi. Vienīgais, ko šobrīd var darīt, ir meklēt pērles lielāko cenu kritumu bariņā, vai pietaupīt naudu, iespējams, lētākiem pirkumiem tad, kad būs lielāka skaidrība par to potenciālo "iebraukšanu" recesijā.
Zem šī paragrāfa ir pēdējo 60 gadu S&P500 indeksa pusgadu rezultāti. Kopā ar pirmā ceturkšņa -5.1%, S&P500 indekss pirmo pusgadu noslēdza zem -20%, jeb lāču teritorijā (bear market). Starp citu, vēl tikai salīdzinoši nesen, 4. janvārī, S&P500 sasniedza rekorda atzīmi virs 4818 punktiem. Pirmo pusgadu indekss noslēdza ar 3785 punktiem.
Braukt uz priekšu, skatoties atpakaļskata spogulī, nav laba ideja. bet mēģinot uzminēt to, ko mums sola otrais pusgads, gribas tomēr uzmanīgāk paskatīties tabulā. Divi negatīvi pusgadi pēc kārtas diemžēl nav retums. Skatoties tikai uz kalendāro gadu, pēdējo reizi divi negatīvi pusgadi pēc kārtas bija 2008. gadā, bet pirms tam 2002. gadā. Trīs negatīvi pusgadi pēc kārtas bija Lielajā Recesijā (2007. H2 - 2008. H2). Pavisam slikti klājās pēc interneta burbuļa pārplīšanas, kad, komplektā ar 11. septembra terora aktu ietekmi, pēc kārtas tika piedzīvoti seši negatīvi S&P500 indeksa pusgadi (2000. H1 - 2002. H2). Piedodiet, bet izredzes piedzīvot vāju otro pusgadu, ņemot vērā virkni faktoru, šobrīd ir ļoti lielas.
Investēt tagad vai nogaidīt?
Miljons dolāru jautājums... Ir tāds joks, ka akciju tirgus ir spēle "Gribi būt miljonārs" priekš miljardieriem. Šo joku, skatoties uz redzamo bildi https://ej.uz/q5nd, var izmantot tikai atsevišķos periodos. Iespējams, arī šobrīd, jo S&P500 indekss flirtē ar lāču tirgus robežu 20% attālumā no 4. janvāra rekorda. Par regulārās investēšanas priekšrocībām jau rakstīju februāra rakstā "Easy does it". Joprojām var gaidīt dziļāku bedri (nav garantēti), bet tikpat labi var arī sākt iegādāties spēcīgu uzņēmumu akcijas ar 20%, 30%, 50% un lielāku atlaidi, joprojām cenšoties paturēt naudas rezervi. Ja rēķinot potenciālos pirkumus nepaliek rezerves, tad tomēr labāk nogaidīt.
Vēsturiskie dati nav nekādi nākotnes pareģotāji, bet pēdējo 50 gadu laikā šī ir tikai septītā reize, kad indekss no kārtējā rekorda ir atkāpies par vairāk nekā 20%. Tātad tikai septiņas reizes ir bijis labāks brīdis investīciju "karjeras" uzsākšanai. Ja par risku zaudēt, tad nākamais krituma mērķis varētu būt 1987. vai 2020. gada zaudētās trešdaļas (-33%). Nereāli? Nemaz nē, ja nonāksim pie rekorda inflācijas un recesijas komplekta. No otras puses, akciju cenas vienmēr tirgojas ar skatu nākotnē un, sajūtot inflācijas spiediena mazināšanos, pie nosacījuma, ka mazinās arī recesijas risks un bremzējas procentu likmju kāpums, buļļi var lāčus no tirgus aizdzīt. Līdz šim pirmajā pusgadā katrs akciju cenu kāpuma vilnis ir bijis vājāks par iepriekšējo un kritums dziļāks nekā iepriekš piedzīvotais, tādēļ arī optimisma periodus joprojām sauc par lāču tirgus rallijiem.
Kas lācītim (lielajos indeksos) vēderā
Tagad divas tabulas ar to, kā klājies atsevišķiem uzņēmumiem no dažu indeksu sarakstiem. Bilde rāda tikai otrā ceturkšņa rezultātus. Neskatoties uz "vidējās temperatūras" lielajiem mīnusiem, ir bijušas arī lieliskas iespējas nopelnīt uz iepriekš spēcīgi izpārdotiem uzņēmumiem (piemēram, Pinduoduo +42% un Geely Automobile +44%). Otrajā ceturksnī daži investoru nežēlastībā kritušie uzņēmumi zaudējuši vairāk nekā pusi savas vērtības (piemēram, Netflix -54%, Royal Caribbean Cruises -58%).
Saliekot kopā pirmos divus šī gada ceturkšņus, bilde līdzīga. Ir gan ļoti lieliski rezultāti (piemēram, Rheinmetall +165% un Occidental Petroleum +103%), gan ir arī katastrofas (piemēram, Storskogen group AB -76% un Netflix -70%).
Apkures sezonu gaidot
Tagad dažas lietas par cenām un procentu likmēm. Nevar cerēt uz inflācijas līmeņa pazemināšanos kamēr gāzes cena ir ~300%, elektrības cena ~230%, dīzeļdegvielas cena ~100% virs pagājušā gada jūnija cenas. Zemāk bildē sezonalitātes grafiki dažām izejvielām. Pat ja gada inflācija noslāps un aizies līdz nulle procentu atzīmei, tas nozīmē to, ka saglabāsies pašreiz redzamais cenu līmenis. Deflāciju, jeb vidējo cenu kritumu neviens pagaidām nesola.
Saglabājoties augstām energoresursu cenām, Eiropas Centrālā Banka paaugstina savas inflācijas prognozes un pazemina ekonomikas izaugsmes prognozes (to dara arī OECD, Pasaules banka, Starptautiskais Valūtas Fonds un gandrīz visi pārējie). Sarkanās līnijas zemāk redzamajos grafikos ir ECB jūnijā publicētās prognozes.
Vai septembrī būs jāturpina korekcijas (IKP uz leju un inflācija uz augšu)? Iespējams. Jūnijā inflācija eiro zonā provizoriski sasniegusi 8.6%, kas ir jauns rekords. Ja inflācija gada otrajā pusē neatslābs, šobrīd prognozētie 6.8% var arī izrādīties par zemu. Vienīgi, ja elektrības un gāzes cenas saglabājas pašreizējos līmeņos, gada beigās starpība ar iepriekšējā gada līmeņiem būs samazinājusies, kas pavilks uz leju inflācijas gada rādītāju. Bet kurš uzņemsies tagad izteikt precīzu prognozi par to, cik auksta būs ziema, pa kuru trubu, kurš, cik un par kādu cenu dabūs gāzi? Un kas notiks ar naftas cenu? Eiropā arī pamazām sāk pieaugt spiediens uz algu paaugstināšanu, kas var izraisīt inflācijas spirāli, kas motivēs centrālo banku celt procentu likmes, lai piebremzētu patēriņu.
Vēl jāatceras, ka vajadzēs runāt par pārtiku, jo arī šajā lauciņā potenciālās cenu tendences nav iepriecinošas. Rudenī iegādājoties pārtiku visticamāk vajadzēs tērēt vairāk un var būt arī ažiotāžas viļņi par atsevišķu produktu krājumiem (mums jau ir pieredze ar sāli un griķiem).
Naudas cena (jeb procentu likmes)
ECB un Japānas CB tagad ir divas vienīgās no lielajām centrālajām bankām, kuras nav mainījušas procentu likmes. Japānas CB to var atļauties, jo inflācija Japānā spītīgi turas zemos līmeņos (‘Different from the US’: why Japan does not worry about inflation).
ECB sola pielikt savām procentu likmēm 25 punktus 21. jūlija sapulcē. Vai ar to pietiek? Man šķiet, ka ir ātri jāizrāpjas no negatīvo procentu likmju teritorijas, jo, ja to nepaspēs izdarīt, tad, parādoties recesijas draudiem, ar procentu likmēm atkal nevarēs operēt (līdzīgi kā pandēmijas laikā). Tāpat vēl var pastrīdēties vai negatīvas procentu likmes ekonomiku kopumā ietekmē pozitīvi vai negatīvi. Zemāk bildē centrālo banku bāzes procentu likmju izmaiņas kopš pagājušā gada jūlija.
Kamēr ECB vēl knosās un dod signālus par potenciālajām likmju izmaiņām, tirgus jau lieliem soļiem ir aizskrējis uz priekšu. 1 gada Euribor likme balansē pie 1% atzīmes, 6 mēnešu Euribor ir virs 02% un pārējās likmes raugās pozitīvu ciparu virzienā. Pēdējā laikā daudz jautājumu par to, kā likmju kāpums ietekmēs maksājumus par kredītiem. Jāmaksā būs vairāk, bet atkarībā no pamatsummas amortizācijas un izvēlētās procentu likmes (kuros datumos un cik bieži gada laikā mainās procentu likme) rezultāts būs atšķirīgs. Matemātika nepielūdzama. Ja tuvākajās dienās mainās 1 gada Euribor likme, tad kredītam nākamā gada laikā procentu maksājumos salīdzinoši ar iepriekšējo gadu klāt nāk <1% (pieņemot, ka ir pamatsummas amortizācija). Nākamās izmaiņas pēc gada. Citu termiņu procentu likmēm vienu gadu uz priekšu rēķināt grūtāk, jo katra nākamā procentu likmju fiksācija būs augstākos līmeņos. Tirgus šobrīd ceno, ka, piemēram, 3 mēnešu Euribor likme gada laikā var sasniegt arī 2%. Vai tā būs, to rādīs laiks. Jāatceras, ka pārāk augstas eiro procentu likmes ļoti negatīvi ietekmēs dažu eiro zonai būtisku valstu valdību budžetus. Zemāk dažādu termiņu Euribor procentu likmju uzvedība šogad.
Naudas cenas sadārdzināšanos jau izjūt arī uzņēmēji (zemāk bildē grafiks kreisajā pusē). Pirmkārt to jūt tie, kuri aizņemas naudu obligāciju tirgū, vai ir ilgtermiņa procentu likmju lietotāji. BBB reitinga uzņēmumam izlaižot 5 gadu obligācijas investori procentos prasa maksāt vairāk nekā 3%. AAA reitings vēl spēj aizņemties maksājot nedaudz virs 2%. Vācijas valdība, kurai vēl dažus mēnešu atpakaļ par naudas aizņemšanos investori piemaksāja, tagad par 5 gadu naudu maksā aptuveni 1% gadā. Savukārt cena par risku (grafiks vidū un labajā malā) jau sasniegusi pēdējo reizi pandēmijas stresā redzētos uzcenojuma līmeņus.
Turbulences laikos crypto nav glābiņš
Pagājušajā gadā bija periodi, kad crypto uzvedās nedaudz savādāk nekā akciju tirgus un tad radās mānīga ilūzija, ka crypto varētu būt labs riska diversifikācijas instruments. Tagad skaidri redzams, ka, brīžos, kad ir vajadzīga nauda, tiek pārdots viss, arī crypto. Tuksneša vidū, tālu prom no civilizācijas, litrs ūdens var būt arī vērtīgāks par zelta stieni vai bitkoinu, tāpat ir ar naudu kontā gaidot recesiju. No otras puses, vērtības kritums bitkoinam šogad ir mazāks nekā dažiem iepriekš pieminētiem visā pasaulē pazīstamiem uzņēmumiem.
Mani Q2 piedzīvojumi
Idejas, ar kurām es dalos publiski, es cenšos realizēt dzīvē, lai nebūtu tā, ka publiski stāstu vienu, bet daru citu. Līdz ar to es šobrīd vēroju to, kā krīt manu agrāk veikto investīciju vērtība, meklēju lētus pirkumus, lai uzlabotu vidējo iegādes cenu, bet esmu arī piesardzīgs, jo kas zina, ko pasniegs rudens. Vajag arī kaut ko atstāt nelielai rezervei.
Viens "projekts" ar kuru dalījos savā Twitter kontā bija februārī uzsāktās Facebook, jeb tagad Meta, lētas cenas medības balstoties uz tehniskās analīzes (Fibonacci) aprēķiniem. Man nav Facebook konta un es par šo uzņēmumu nefanoju, bet viņiem pieder WhatsApp, Instagram un Oculus, un šie uzņēmumi mani interesē. Vēl pagājušā gada 1. septembrī Meta cena atzīmējās pie 384.33 dolāru atzīmes. Pēc 2021. gada rezultātu publicēšanas šī gada 2. februārī cena pēc 323 dolāriem pirms rezultātiem nākamo dienu pabeidza pie 237.76 dolāriem (-26% vienā dienā), kas izraisīja manu interesi parēķināt tehniskās analīzes līmeņus. Nonācu pie cenu līmeņiem zem 200 dolāru atzīmes ar, kā šķita februāra vidū, ļoti tālo 160 dolāru atzīmi. Pirmo reizi Meta centos iegādāties martā par 180 dolāriem, neizdevās. Iegādes eksperiments, pēc četru mēnešu "medībām", noslēdzās 16. jūnijā ar iegādes cenu 159.8 (-58% no pagājušā gada septembra rekorda). Protams, cena vēl var krist, bet šis ir labs sākuma punkts, jo iegādes cena ir pandēmijas bedres vai 2018. gada cenu krituma līmeņos. Par Meta spēju pelnīt esmu optimistiski noskaņots. Zemāk Meta pēdējo 5 gadu cenas tendence ar atzīmēto iegādes līmeni (vēl jāņem vērā komisijas un dolāra/eiro valūtas kurss).
Otrs solis, kuru veicu otrajā ceturksnī ir regulāro iemaksu uzsākšana SEB Roboinvestora ETF portfelī (šis nav investīciju ieteikums vai reklāma). Pagājušajā gadā tika palaists Baltijā unikāls projekts, SEB Roboinvestors, kurš pieejams SEB mobilajā aplikācijā, bet sākumā tur bija tikai SEB fondi (fondi kā produkts nav mana pirmā un arī otrā investīciju izvēle). Mans viedoklis par fondiem un iespējām Roboinvestorā daļēji sakrīt ar Kaspara Peisenieka Roboinvestora vērtējumu (es strādāju SEB, tāpēc ir tikai godīgi ielikt arī saiti uz ārējo vērtējumu, lai kāds tas ir). Bet šis Kaspara pagājušā gada vērtējums attiecas tikai uz SEB fondu sadaļu un kritika vairāk vērsta uz cenrādi (es vēl pievienotu kritiku par pašu fondu izvēli, kurā Kaspars neiedziļinājās). Piekrītu, ka komisijas nav tās zemākās, bet, ja plāns ir pelnīt desmitiem vai vairāk procentus, tad var arī ignorēt kritiku par procentu desmitdaļām.
Šogad ir progress un Roboinvestoram ir pievienoti ETF portfeļi, kuri man patīk labāk. Minimālā summa 50 eiro ir krietni lielāka par parasto fondu minimālo 1 eiro iemaksu, bet korelācija ar vidējo tirgus uzvedību būs labāka, cerams. Man pagaidām patīk mana portfeļa kompozīcija (bilde zemāk).
Tas arī par pirmo pusgadu šoreiz viss. Saudzējiet veselību, jo Covid nav pazudis, un lai veicas ar naudas pieskatīšanu. Es iesaku plānojot izdevumus aprēķināto summu pareizināt ar 1.2, bet plānojot ieņēmumus rezultātu reizināt ar 0.8. Tad visam vajadzētu izdoties labāk nekā gaidīts.
Saistību atruna
Šo sacerējumu ir sarakstījis Andris Lāriņš, kurš vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu strādā banku sistēmā (tas ietekmē skatu punktu), un tam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finanšu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, Andris Lāriņš neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Valūtas maiņas kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav drošs līdzeklis nākotnes rādītāju prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu. Jautājumu, precizējumu un komentāru gadījumā varat lietot komentāru iespējas pie šī raksta vai sazināties personīgi caur LinkedIn vēstuļu aplikāciju.