Nekustamo īpašumu nozarē savas pozīcijas arvien stabilāk nostiprina jaunākās tehnoloģijas, kas cilvēkiem palīdz darba un ikdienas gaitās. T.s. gudro māju (smart home) industrija piecu gadu laikā gandrīz dubultos savus apmērus, 2022. gadā sasniedzot 53.45 miljardus ASV dolāru ieņēmumu, bet lietu internets (IoT jeb internet of things) pēc pieciem gadiem aiztrauksies garām mobilo ierīču nozarei, kļūstot par noteicošo, savukārt mākslīgā intelekta „uzvaras gājiens” ir tuvākās nākotnes jautājums.
Ar jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, kas drīzumā skars nekustamo īpašumu (NĪ) nozari, iepazīstināja Staņislavs Hiļčuks, Accenture Latvia inovāciju studijas mākslīgā intelekta nodaļas vadītājs un Dmitrijs Astašonoks, VELUX Baltics ģenerāldirektors, starptautiskā forumā, kas veltīts tehnoloģijām NĪ nozarē – PropTech Riga, ko organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA sadarbībā ar lieldraugu Bill.me.
No ierīcēm savienotām mājām uz mākslīgā saprāta īpašumiem
Staņislavs Hiļčuks, Accenture Latvia inovāciju studijas mākslīgā intelekta nodaļas vadītājs, PropTech Forumā runāja par atšķirībām ar tehnoloģijām savienotu īpašumu un t.s. intelektuālo vidi, atzīstot, ka mākslīgais intelekts (AI jeb Artificial Intelligence) pasaulē pašlaik ir ļoti aktuāla tēma. Lai labāk ilustrētu atšķirības starp dažādiem īpašumiem, speciālists demonstrēja video, kurā kāds cilvēks dzīvo gudrajā mājā. „Mums visapkārt ir dažādi tehnoloģiski risinājumi, mēs ar tiem sūtām informāciju, gaidām atbildes reakciju... Esot savienojumā ar dažādām ierīcēm t.s. gudrās mājas var prasīt man kaut ko pateikt, un sniegt atbildi. Tas ir risinājumu līmenis, kāds pašlaik ir tirgū, bet ir liels spiediens uz to, ka visam ir jākļūst vēl gudrākam, kā arī saprātīgam, inteliģentam. Tā nav interaktivitāte, ko mēs redzam gudro māju reklāmas rullīšos, bet gan mijiedarbības pieredzes veidošana priekš un ap lietotāju, lai sasniegtu lietotājam vajadzīgo rezultātu,” skaidroja S. Hiļčuks, uzsverot, ka dot pavēles gudrai mājai un sagaidīt darbību (gudrā maja ieslēdz apkuri, izslēdz gaismu, aizslēdz durvis u.tml.) - tas nav inteliģents jeb saprātīgs risinājums, bet gan tikai labi savienotas ierīces.
Kā labu piemēru eksperts minēja balss asistentus, kas pašlaik esot pieejami it visur; arī nedēļu pirms Foruma Amazon iepazīstināja ar jaunumu - Alexa microwave: dažādas savienotas ierīces darbojas kā balss asistents, t.i., atkarībā no vajadzībām caur dažādām ierīcēm varat komunicēt, un tā var savienot ledusskapjus, apkuri, cepeškrāsni, mūzikas centrus un arī savu auto, bet tas, kā norāda S.Hiļčuks, vēl nav inteliģentais, saprātīgais risinājums.
„Mēs radām ļoti daudz informācijas un ir ierīces, kas to apkopo, arī uzņēmumi un valdības savāc par mums daudz datu, un tas ir pirmais solis uz mākslīgo saprātu: ļaut tehnoloģijām zināt, kā mēs uzvedamies, kā reaģējam, kā mijiedarbojamies ar tām un ar cilvēkiem. Par inteliģenci vai saprātu varam saukt tādus risinājumus, kas jūs izprot, mijiedarbojas ar jums un reaģē uz jums. Tas jau ir līmenis, kad varam sākt runāt par inteliģentiem jeb saprātīgiem risinājumiem,” teica S. Hiļčuks.
Kā piemēru viņš nosauca čatbotu (sarunu robots - red.) Replika, kurš, reaģējot uz viena partnera traģisko bojāeju, ar sievieti runāja un uzvedās tāpat kā viņas zaudētais dzīvesdraugs, jo čatbots bija izanalizējis abu sarunu vēsturi (izmantojot visas iespējamās platformas, kas piedāvā interaktivitāti kā Facebook, WhatsaApp u.c.). Tas jau ir inteliģents, saprātīgs risinājums: asistents, kas iepazinis visus jūsu paradumus, un tam nav jāsaka kāda kafija jums garšo, tas pasniedz ēdienu, kāds jums patīk, pats laikus nomaksā rēķinus utt. Tas ir ļoti ērti, jo tiek taupīts cilvēka laiks: visas līdzšinējās aktivitātes, kas prasīja 45 minūtes nu samazinās līdz 5 minūtēm, jo vairumu darbu tehnologijas izdara cilvēka vietā.
„Lai gan mēs te, Baltijas, tirgū, vēl esam tālu no tā, kas ir pieejams ASV tirgū, globāli ir uzņemts virziens uz savienotu pasauli (connected world). Tādēļ ir svarīgi apzināties to pieredzi, kas jau piedzīvota, konkrēti – cilvēku nevis tehnoloģiju izstrādes pieredzi. Vai šie risinājumi ir cilvēkam ērti un saprotami lietošanā? Tas ir pirmais solis uz inteliģentu, saprātīgu risinājumu izstrādi,” teica S.Hiļčuks.
NĪ nozares ļaudis, radāt šo labvēlīgo vidi, kurā nākotnē dzīvos cilvēki. Ja vide, ko radāt, nav piemērota, tad cilvēkiem, kam tur būs jādzīvo, būs grūti pieņemt arī tehnoloģijas. Tāpēc, attīstot projektus, jums jādomā, kā šīs gudrās lietas ietvert jūsu īpašumos. Jaunās tehnoloģijas nav tikai jauno cilvēku izvēle, tās aptver visas vecumu grupas. Pārbaudiet un testējiet, kas vajadzīgs jūsu klientiem, un, ja patērētājs pieprasa inteliģentus risinājumus, dodieties to virzienā!” NĪ nozares pārstāvjiem ieteica S. Hiļčuks.
Lietu internets un gudrās mājas ir labs risinājums iekštelpu paaudzei
Gudro māju nozares ieņēmumi nākamo piecu gadu laikā līdz 2022. gadam pieaugs no 31.4 miljardiem ASV dolāru (2018. gadā) līdz 53.45 miljardiem. Savukārt lietu interneta (IoT jeb internet of things - viena interneta tīklā savienotas elektronikas ierīces vai sensori, kas pārraida informāciju - red.) nozare piecu gadu laikā jūtami apsteigs mobilo telefonu nozari: 2022. gadā tirgū būs ap 4 miljardi mobilo ierīču, bet IoT ierīču būs vairāk nekā 50 miljardi.
Ar šādu prognozi iepazīstināja Dmitrijs Astašonoks, VELUX Baltics ģenerāldirektors. Viņš iepazīstināja arī ar Eiropā veikto „VELUX Healthy Home Barometer” jaunāko pētījumu, kura laikā tika aptaujāti 250,000 respondenti visā Eiropā no 100,000 mājsaimniecībām, datus VELUX analizējis, lai aktualizētu iekštelpu klimata un mājokļa fonda izaicinājumus Eiropā. VELUX tas šogad ir īpaši aktuāli, tā kā kopā ar franču uzņēmumu Netatmo ir radīts risinājums daļai iekštelpu klimata problēmu - VELUX ACTIVE gudrā pārvaldības sistēma, kas automātiski regulē iekštelpu klimatu, balstoties uz sensora datiem, kas mēra mitruma un CO2 līmeni, kā arī temperatūru telpā, un, kad nepieciešams, atver un aizver jumta logus un to aksesuārus, lai uzturētu optimālu iekštelpu klimatu. Sistēma ļauj kontrolēt logus arī ar viedtālruņa palīdzību.
D. Astašonoks norādīja, ka mūsu paaudze tiek dēvēta arī par iekštelpu paaudzi (Indoor Generation). „Mēs domājam, ka 60% mūsu laika mēs pavadām iekštelpās, bet patiesībā 90% dzīves mēs pavadām telpās, tāpēc iekštelpu klimatam ir vitāla nozīme cilvēka labsajūtai un veselībai”, uzsvēra VELUX vadītājs.
Dienas gaisma cilvēkiem ir nozīmīga, jo ietekmē gan mūsu produktivitāti, gan miegu un noskaņojumu, kā arī veselību un tās pietekošs daudzums palīdz pareizi darboties cilvēka iekšējam pulkstenim. Interesanti: ja, uzturoties telpās, dienas gaismas ir pietiekami, tad tas var paaugstināt mūsu bērnu mācību spējas pat par 15%. Dienas gaismas apjoms atstāj iespaidu ne tikai uz mājas iedzīvotājiem, bet arī tās vērtību. „Nekustamais īpašums ar pietiekamu dienas gaismas daudzumu ir vērtīgāks, to apliecināja Dānijā veiktais pētījums, kad mājsaimniecības, pārdodot īpašumu ar labu dabīgo apgaismojumu, varēja iegūt papildus pat 14 500 eiro,” teica D. Astašonoks.
Aprēķināts, ka 80 miljoni cilvēku Eiropā dzīvo mitrās un neveselīgās mājās, kurās ir: pārāk auksti vai karsti, pārāk mitrs un tajā nav pietiekams daudzums dienas gaismas. Saskaņā ar VELUX veikto pētījumu, vismitrākās mājas Baltijā ir lietuviešiem - 30% (Latvijā šis rādītājs ir 17%) un vistumšākās mājas arī ir lietuviešiem – 31% (latviešiem - 15%). Kā vienu no risinājumiem neveselīgām mājām, cilvēki redz iespēju ventilēt vai vēdināt šādas mājas, tomēr 6 no 10 eiropiešiem, pat divreiz dienā vēdinot telpas, nesaņem pietiekošu svaigā gaisa apjomu, turklāt daudzi cilvēki pat neapzinās, ka viņi dzīvo telpās ar paaugstinātu CO2 līmeni.
Pētījumā aplēsts, ka Eiropā ir 110 miljoni mājsaimniecību - vienas ģimenes mājas, 84% no šīm ģimeņu mājām ir privātīpašumā, 70% no šiem namiem ir vismaz 40 gadu veci, un 9 no 10 pašreizējām Eiropas mājām tiks lietotas arī 2050. gadā. Baltijā kopumā ir 930 000 mājas, no tām 160 tūkstoši - Igaunijā, pusmiljons - Lietuvā un 270 tūkstoši – Latvijā. 40% no kopējā enerģijas patēriņa Eiropā rada mājokļi, un 36% no kopējām CO2 emisijām rada mājokļi Eiropā.
Lielu savu dzīves laiku mēs pavadām arī darbā, 36 % no visiem darbiniekiem Eiropā ir biroju darbinieki, bet 47% Eiropas biroju darbinieku nav pieejama dabīga gaisma viņu darba vietās. Šie skaitļi ir biedējoši un nozīmīgi ietekmē darba produktivitāti.
Darbinieku produktivitāti paaugstina arī ventilācija, jo temperatūra ir nozīmīga: ja tā ir +23C un vairāk, vai zem +20C tad produktivitāte krītas par 10%. Pētījumā noskaidrots, ja birojā ir labi dienas gaismas apstākļi, zvanu centros var apkalpot pat par 6-12% vairāk zvanu, bet, ja pa logu paveras skaists skats, tad cilvēki var uzrādīt pat par 10-25% labākus rezultātus dažādos pārbaudījumos (uzlabojas atmiņa).
D. Astašonoks Forumā aktualizēja jautājumu: „Kāda ir eiropiešu izpratne par gudro māju? Lielāko tiesu runa ir par enerģiju un drošību: ka šādā mājā ir dažādi gudri termostati, kas regulē temperatūru, gaismu, ir dažādas viedas uzskaites sistēmas, moderni drošības risinājumi utt. Tomēr tas nav viss, kam būtu jābūt gudrajā mājā, jo arī dabīgā gaisa pieplūdes risinājums, spēja ventilēt telpas dabīgā veidā, ir svarīga. Būvējot un attīstot veselīgas ēkas, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas, mēs dodam iespēju NĪ nozares attīstītājiem un šīs jomas uzņēmējiem būt atšķirīgiem un vairāk konkurētspējīgiem tirgū,” norāda speciālists.
27. un 28. septembrī pirmo reizi Latvijā notika starptautisks forums, kas veltīts tehnoloģijām nekustamo īpašumu nozarē - „PropTech Riga”, kuru organizēja LANĪDA sadarībā ar lieldraugu – Bill.me. Foruma ietvaros norisinājās arī sacensība - izaicinājums PropTech jomas jaunuzņēmumu (startup) vidū.
Forums pulcēja speciālistus no 11 valstīm, kuriem ir interese par karstākajām tehnoloģiju tendencēm, un kuri jūt, ka pasaule mainās un vēlas piedalīties šajās pārmaiņās.
Vairāk informācijas par PropTech Riga – proptechriga.lv.
Foto no foruma https://ej.uz/proptech_photo
Prezentācijas: https://ej.uz/proptech_presentations1 vai https://ej.uz/proptech_presentations2
Papildu informācija:
Anita Ozoliņa, projektu vadītāja
E-pasts: lanida@lanida.lv,
Tālr.: 29742721, 67332034