Pārlekt uz galveno saturu
Home
Mail
Home
Mail

Latvijas tirdzniecības platību tirgus: jauna attīstības cēliena sākumposms

Šobrīd Rīgā un Latvijā tirdzniecības platību segments ir jauna attīstības cēliena sākumposmā, ko raksturo ļoti strauji būvniecības tempi un liela nomnieku aktivitāte. Nākotnē tipiski tirdzniecības centri  (t/c) izzudīs vai transformēsies. Tie pārtaps par multifunkcionāliem centriem, kļūstot par brīvā laika pavadīšanas centriem un jaunas pieredzes veidotāju, un iepirkšanās vairs nebūs to galvenā funkcija.

To Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA organizētajā konferencē „Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?” atzina komercplatību jomas speciāliste Vineta Vigupe,  iepazīstinot ar tirdzniecības sektora attīstības tendencēm Latvijā. Eksperti konferencē arī diskutēja par to, kā tirgu izmainīs jauno lielo spēlētāju atnākšana, tādu, kā piemēram, Akropole, kā arī par citām, globālām tendencēm.

Šogad - bez izmaiņām, tās gaidām 2019. gadā

V. Vigupe ieskicēja galvenās tendences, kas šobrīd novērojamas Rīgas tirdzniecības platību sektorā, un aicināja ieskatīties nākotnē, kas sagaidāms pēc 10 gadiem.

Kā vienu galvenajām tendencēm viņa uzsvēra to, ka „šogad praktiski nekādas izmaiņas nenotiks, tirdzniecības centri joprojām strādās ar pieaugošu apgrozījumu, kas galvenokārt būs saistīts ar  vidējās pirkuma cenas pieaugumu”. Šogad tiks pabeigti tādi t/c kā IKEA, Outlet village, Depo. Kā vienu no svarīgākajiem notikumiem, kas norisinājās pērn, eksperte minēja Prisma veikalu aiziešanu no Latvijas un Lietuvas tirgus, tāpēc arī šogad turpināsies šo atbrīvoto platību pielāgošana jauno nomnieku vajadzībām. Turpinot, V. Vigupe teica: „Ja ir zaudētāji tirgū, ir arī ieguvēji. Kā lielākos ieguvējus pērn un šogad gribētu pieteikt Maxima Latvija, kura izmantoja šo iespēju un palielināja savu tirgus daļu hipermārketu formātos lielākajos tirdzniecības centros.”

V. Vigupe atzina: „Šobrīd Rīgā, Latvijā esam sākumposmā jaunam attīstības cēlienam tirdzniecības platību tirgū, kas iezīmējas ar divām lielām pieaugošām tendencēm: ļoti strauja būvniecības uzsākšana un liela nomnieku aktivitāte. Pašlaik būvniecības stadijā tradicionālo t/c sektorā ir ap 100 tūkst. m², un tas 2019. gadā ietekmēs visu tirgu kopumā.” Šobrīd veikali plāno savu ekspansiju tirgū vai arī kādu daļu aizvēršanu par labu citam t/c. Eksperte norādīja, ka nākamie divi gadi būšot ļoti interesanti, jo tirgū ienāks daudzi jauni „spēlētāji” un jauni veikalu koncepti, kā piemēru minot Decathlon un O'Learys, kas jau ienāk Latvijas kaimiņvalstīs, un, ja nekas nemainīsies viņu plānos, tad šo zīmolu konceptus nākamgad redzēsim arī Latvijā.

Runājot par e-komercijas attīstību  V. Vigupe teica: „E-komercijas apjomi pieaugs, bet fiziski veikali neizzudīs, tie pārvērtīsies par preču saņemšanas/atdošanas vietu.” Eiropā pašlaik novērojama tendence: tādas kā laulības tirdzniecības jomai ar loģistiku, un šo procesu dēvējot par „Šreka un Fionas laulībām”. Eksperte piekrita apgalvojumam, ka nākotnē robežas starp to, kur mēs iepērkamies un to, kā prece nonāk pie mums mājās, pamazām izzudīs. CBRE ir apkopojusi 40 tendences, kas nākamajos 10 gados varētu skart tirdzniecības joma, un kā vienu no galvenajām V. Vigupe minēja to, ka „nākotnē t/c kā tādi izzudīs. Būs multifunkcionāli centri, uz kuriem mēs dosimies nevis lai iepirktos, bet gan, lai izklaidētos, atpūstos un gūtu jaunu pieredzi”.

Diskutējot par gaidāmajām pārmaiņām, un atbildot uz jautājumu, vai Rīgā vajadzīgi jauni t/c un kā Akropoles ienākšana ietekmēs tirgu, V. Vigupe teica: „Ietekmēti tiks visi t/c. Vismazāk cietīs tie centri, kam būs laba stratēģija, laba atrašanās vieta un kuri būs izpildījuši mājasdarbu par jaunu konceptu ienākšanu, kuri spēs nodrošināt saviem klientiem kaut ko vairāk nekā tikai parastu iepirkšanās procesu. Pārmaiņu rezultātā arvien vairāk palielināsies atšķirības starp labākajiem, veiksmīgajiem t/c,  kuri būs modernāki, ar vairāk izklaides iespējām un citām funkcijām. Tiem, kuri nebūs tik veiksmīgi, parādīsies nomas maksu korekcijas, kā arī palielināsies brīvās telpas.”

Konkurence veicina attīstību

Mārcis Budļevskis, Linstow Center Management iznomāšanas un biznesa attīstības direktors, piekrita, ka jau drīzumā veiksmīgāki būs tie t/c, kas spēs būt atšķirīgi, vienlaikus nodrošinot klientiem visplašāko piedāvājumu. Viņš atzina, ka „tas t/c piedāvājums, kas ir šobrīd, lielā mērā ir atkarīgs no nomnieku piedāvājuma. Jautājums, vai tirgotāji spēs sekot līdzi jaunajām tendencēm”. Viņš piebilda, ka esot grūti iedomāties, ka būšot veikali, kas operēs tikai vienā t/c vai tikai vienā atrašanās vietā. Par izklaides funkcijām runājot, M. Budļevskis atzina, ka līdz šim galvenā – kino – joma attīstās, un tās vadošās pozīcijas pārņem sabiedriskā ēdināšana. „Šai ziņā pieprasījums un piedāvājums satiekas. Ja pirms 15 gadiem restorāns bija rets izklaides objekts TC, kur uz lielu nomas maksu no tiem nebija ko cerēt, tagad restorānu nomas maksas pielīdzinās veikalu maksai, dažkārt pat pārsniedz tās,” komentēja viņš. Kā atbildi uz gaidāmajām pārmaiņām speciālists minēja t/c Alfa un Origo paplašināšanos, kas centīsies turēt līdzi Akropoles ambīcijām, turpinot attīstīt arī ēdināšanas sektoru un piesaistot jaunus konceptus. Savukārt Origo attīstība atbilstot nākotnes vīzijām: t/c vienlaikus kļūst par pilsētas infrastruktūras objektu, domājot par integrēšanos topošajā Rail Baltica projektā, tāpēc multifunkcionalitāti paplašina ar biroju piedāvājumu. „Ar lielu interesi skatāmies uz jaunajiem projektiem, kādi pēdējo desmit gadu laikā Rīgā nav tikuši attīstīti. Mums visiem priekšā ir interesants laiks”.

Indra Česuniene (Indré Česūniené), Akropolis Group mārketinga un komunikācijas departamenta vadītāja, neminēja konkrētus zīmolus, ar kuriem Akropole ienāks tirgū, jo pašlaik vēl norit pārrunas, bet atzina, ka šis t/c nebūs tikai iepirkšanās centrs, tas būšot jauns līmenis iepirkšanās un izklaides funkcijai Latvijā, piedāvājot daudz tādu lietu, kādas līdz šim nav bijis, piemēram, ledus arēnu, jau ir  noslēgti līgumi ar globāli zināmiem labākajiem restorāniem u.c.

Viktors Novikovs, Maxima Latvija nekustamā īpašuma attīstības vadītājs, komentējot plānoto globālā giganta Lidl ienākšanu Latvijā pēc piedzīvotās pieredzes Lietuvā, atzina, ka konkurence esot laba lieta, jo liek sasparoties, efektivizēties un saprast savus plusus un lietas, kas būtu jāmaina, jāuzlabo. „Pircējiem mainās sākotnējā eiforija par jaunu veikalu, un esam novērojuši, ka veikala noturīgais pircējs izveidojas pēc pusgada, gada. Turklāt pircēji savu iepirkumu grozu dala starp dažādām pārtikas ķēdēm: daļu pērk vienā, daļu – citā veikalā,” piebilda viņš.

Jauna tendence - convenience store
Turpinot diskusiju par jauno, globālo tendenci - convenience store jeb veikaliem, kurā pieejamas visas klientam nepieciešamās lietas: t.s. take-away jeb līdzi paņemamie produkti (ēdiens, kafija u.c.), iespēja nomaksāt rēķinus, nopirkt degvielu un biļetes uz koncertu u.tml., tika atzīts, ka arī Latvijā šādi veikali iemantos arvien lielāku popularitāti.

„Mēs, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai, neizslēdzam iespēju, ka šādus veikalus varētu atvērt Baltijā, arī Latvijā. Tomēr piemērotu telpu piedāvājums aktīvajā Rīgas centrā nav īpaši liels. Redzam, ka veikali kļūst mazāki, hipermārketi arī. Prisma bijušās telpas 8 tūkst. m² platībā pārtop par Maxima 4 -4.5 tūkst. m² platībā. Tas pats notiek supermārketos un convenience store veikalos: lai atvērtu pārtikas veikalu, vairs nevajag obligāti 500 m²,” diskusijā teica V. Novikovs.

Iveta Priedīte, Narvesen attīstības direktore, atzina, ka pircēju paradumu maiņas rezultātā mainījies arī Narvesen: ja pirms 20 gadiem tie bija kioski ielu malās, kas tirgoja tikai presi, tagad tie ir gaiši, plaši veikali, ērtāki klientiem, ar attīstītām ēdamzonām. „Tāda tendence būs arī turpmāk. Tomēr nemazināsies cilvēciskā faktora nozīme tirdzniecībā. Attīstoties tehnoloģijām, maksājumiem, mēs norēķināsimies citādi, bet pārdevēja funkcija mainīsies no kasiera uz saimnieka (host), drauga un padomdevēja funkciju,” diskusijā teica viņa.
 
Savukārt vadošā degvielas tirgotāja Circle K, kas nesen piedzīvojis zīmola maiņu un arī attīsta convenience store konceptu, tīkla attīstības vadītājs Andris Reņģītis pastāstīja, ka pašlaik šādos konceptos uzsvars ir uz efektīvu un ātru apkalpošanu. Skandināvijā Circle K jau ieviesis t.s. self check-out sistēmas: līdzīgas pašapkalpošanās kases jau zinām Rimi un Maxima, drīz tikšot atvērts pirmais Circle K drive Zviedrijā. „Convenience store attīstību pasaulē raksturo ātrums un efektivitāte. Tomēr šāds koncepts nenozīmē tikai mazu veikaliņu, tiem ir tendence kļūt lielākiem, piemēram, ASV convenience store vidējais izmērs ir 206 m². Globālā mērogā tas sastāv no trim lietām: tā ir iespēja iegādāties pārtiku, tas ir pamatpakalpojums un serviss, kā arī ēdināšana, kas iegūst visvairāk jaunu tendenču, jo arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību veselīgai pārtikai. Tieši ēdināšanas piedāvājums ļoti sāk dominēt šajā jomā. Cilvēks šādā veikalā īsā laikā var iegādāties apdrošināšanu, degvielu, biļetes uz pasākumu, paēst, saņemt pasta pakalpojumu utt.,” piebilda A. Reņģītis.

Diskusijas noslēgumā V. Vigupe atzina, ka Latvija, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir unikāla ar to, ka jaunienācēji tirgū  - apģērbu zīmoli - nāk tikai uz Rīgu, vien nedaudzi izskata iespējas plesties citviet Latvijā, savukārt citu jomu tirgotāji aptver plašāku ģeogrāfiju. „Zinām, ka jaunienācējs – apģērbu un mājas preču tirgotājs Pepco plāno doties arī uz reģioniem, Lidl arī noteikti būs citās pilsētās. Ceram, ka nākotnē Latvijā būs spēcīgi t/c attīstītāji, kuri nenobīsies un būvēs jaunus centrus ārpus Rīgas, lielākajās pilsētās, lai piesaistītu lielos zīmolus,” teica viņa.

Konferenci „Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?” jau 7. gadu organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA sadarbībā ar Luminor banku. Šogad tā pulcēja rekordlielu interesentu loku: nekustamo īpašumu, finanšu, nodokļu un citu jomu ekspertus, kuri dalījās pieredzē, analizēja pašreizējo situāciju un prognozēja tālāko attīstību nekustamo īpašumu jomā.

Spīkeru prezentācijas: https://ej.uz/1jqx

Fotogrāfijas: https://ej.uz/5eku

Relīze krievu valodā

Papildus informācija:
Irina Sjarki, LANĪDA izpilddirektore
E-pasts: lanida@lanida.lv, Tālr.: 67332034