Aktivitāte mājokļu tirgū ir mazinājusies, tomēr kopumā tā pamatrādītāji ir labvēlīgi turpmākai attīstībai.
Aktivitāte uzreiz pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī saruka, taču dzīvojamā fonda jomā jau pēc pāris nedēļām kustība atsākās, situāciju raksturo Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA sertificēts aģents, SIA 1Partner Latvia valdes loceklis Aigars Zariņš.
Viņa pārstāvētajam uzņēmumam ir bijuši vairāki darījumi – daži tika pabeigti, kad sākās krīze, citi tikai tobrīd sākās. Tādējādi arī jaunajos apstākļos ir iespējams strādāt, tostarp attālināti organizēt objektu apskati un slēgt darījumus. Uzņēmums šajā laikā ir arī attālināti pieņēmis darbā trīs jaunus aģentus. Šī ir ļoti interesanta pieredze, vērtē Aigars Zariņš.
Viņaprāt, darījumu skaits saruks, tomēr nav tā, ka tirgus pavisam apstāsies, tostarp bankas turpina aktīvi darboties kreditēšanas jomā. Ir nozares, kuras attīstās, kuras plauks, līdz ar to parādīsies arī jauni klienti pēc krīzes. Jaunā pieredze ienesīs pārmaiņas nekustamā īpašuma jomā, piemēram, kā tiks piedāvāti un interesentiem izrādīti objekti. Klientam varētu rasties iespējas apskatīt vairāk īpašumu viņam izdevīgā laikā, taču izvēlēties tikai dažus, ko vēlāk novērtēt klātienē.
“Pagaidām cenu korekciju nemanām. Ir drosmīgi piedāvājumi no pircēju puses, mēģinot izmantot situāciju, atsevišķi pārdevēji tiem piekrīt. Iespējams, jaunajos projektus varētu būt izmaiņas, tāpat kā Igaunijā. Īpašumi šajā segmentā ir dārgāki, pieaugums iepriekš bija izteiktāks,” pieļauj Aigars Zariņš.
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka mājokļu tirgus pamatrādītāji joprojām ir attīstībai labvēlīgi.
“Nav šaubu par to, ka šogad Latvijā būs krass ekonomiskās aktivitātes kritums un bezdarba pieaugums. Taču, ja vien pasaulē neattīstīsies kāds no vispesimistiskākajiem pandēmijas scenārijiem, arī ekonomikas atlabšana būs strauja. Nav pamata gaidīt, ka šī krīze Latvijā radīs paliekošu ienākumu samazināšanos. Lai arī šobrīd notiekošo pārmaiņu straujums rada asociācijas ar 2008.–2009. gadu, ir ļoti lielas atšķirības. Atšķirībā no gadsimta pirmās dekādes, pēdējos 10 gados izaugsme Latvijā notika, galvenokārt pateicoties eksporta attīstībai. Mājsaimniecību finansiālā situācija ir laba, to uzkrājumi pārsniedz kredītus. Bezdarbs pieaugs, taču satricinājumu ietekmi uz ģimeņu ienākumiem var kompensēt valsts atbalsta pasākumi. Šobrīd valstij ir gandrīz neierobežotas iespējas aizņemties un mazināt pandēmijas ietekmi uz ekonomiku.”
Viņš arī norāda, ka mājokļu cenas ir ļoti mērenas, tās ir krietni zemākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Tā ir papildu stabilitāte, jo tur, kur mājokļu cena ir salīdzinoši augsta, svārstību potenciāls un risks ir lielāks. Tuvākajā laikā gan tirgus aktivitāte samazināsies, jo cilvēki ir piesardzīgāki, veicot lielus pirkumus un uzņemoties jaunas kredītsaistības.
“Rezumējot teikto – salīdzinot ar iepriekšējo krīzi, šobrīd ir pilnīgi cita situācija – Latvijas ekonomika šobrīd ir pie daudz labākas veselības, valsts finansiālās un aizņemšanās iespējas ir daudz labākas, tāpēc šī krīze būs skarba, taču īsa,” secina ekonomists.
Lai gan hipotekāro kredītu pieteikumu skaits ir samazinājies aptuveni uz pusi, piesardzīga kreditēšana joprojām turpinās, apstiprina Luminor kreditēšanas eksperte Ingūna Krieva. “Banka joprojām individuāli izvērtē katra kredītņēmēja finansiālo situāciju, taču piesardzīgāk tiek vērtētas krīzes skartās nozares un ņemtas vērā prognozes, piemēram, par iespējamo nekustamo īpašumu cenu korekcijām. Ir atsevišķas nozares, ko pandēmija būtiski neietekmē, un tajās strādājošie turpina pieteikties hipotekārajiem kredītiem – tie ir valsts pārvaldes, medicīnas un farmācijas, IT un finanšu, kā arī militārās jomas darbinieki. Pēdējā laikā par 10% ir pieaugusi interese par privātmāju iegādi, tāpat ir pieaugusi proporcija kredītiem ar Altum atbalstu – tie šobrīd ir 70% no kopējā kredītu apjoma, salīdzinot ar 50% pirmskrīzes laikā.” stāsta I. Krieva.
Saprotams, ka iedzīvotājiem ir bažas par saviem ienākumiem nākotnē, tāpēc daļa klientu šobrīd nogaida un atliek gala lēmumu par mājokļa iegādi. Sagaidāms, ka kādu brīdi aktivitāte būs mazāka. Finansējuma apjoma ziņā nākotnē varētu būt nelielas korekcijas, ņemot vērā iespējamo nekustamā īpašuma cenu samazinājumu, savukārt procentu likmes banka šobrīd neplāno mainīt, uzsver eksperte.