Vecrīga, tāpat kā Ēģiptes piramīdas un citas pasaulē radītās unikālās materiālās vērtības, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Laika gaitā transformējoties, tā paliek par vienu no šarmantākajiem un ekskluzīvākajiem Latvijas tūrisma galamērķiem, kas attiecīgi ļauj attīstīties ar tūrismu saistītajām, nekustamā īpašuma, viesnīcu, restorānu un citām industrijām.
Pēdējos gados Vecrīga savu statusu no kādreizējā “dzīvojamā” ir mainījusi uz “tūrisma un atpūtas” statusu. Vecrīgā šobrīd dominē valsts iestādes, muzeji, kultūras iestādes un klubi, apartamentu nami un viesnīcas, kuru skaits turpina pieaugt. Saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas datiem, vēsturiski pieprasītākās ir bijušas un joprojām ir viesnīcas Vecrīgā un tās tiešā tuvumā, ko var viegli sasniegt ar kājām, tostarp Pārdaugavas pusē. Vecpilsēta un sabiedriskā transporta pieejamība ir arī viens no priekšnosacījumiem starptautisko viesnīcu tīklu piesaistei. Salīdzinot ar 2018.gadu, kopumā šogad Rīgā vērojams neliels tūristu skaita un noslogojuma pieaugums. Kāda viesnīcu noslodzes dinamika varētu būt nākotnē, atkarīgs no tā, vai mācēsim piesaistīt jaunus tirgus un lielus pasākumus.
Projekti, kuri atstās pozitīvu ietekmi uz Vecrīgu
Iezīmējot turpmākos attīstības scenārijus, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos Aigars Kušķis atklāj, ka pozitīvu ietekmi uz Vecrīgas, tāpat kā visas pilsētas attīstību atstās “Rail Baltica” projekts, kā arī nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecība, ja par tās mājvietu tiks izraudzīta, piemēram, Andrejosta.
“Rail Baltica” projektā paredzēta esošā uzbēruma norakšana un visu dzelzceļu – gan esošo, gan jauno novietošana uz estakādes – vizuāla atvēršana skatam no Vecīgas uz Centrāltirgus paviljoniem un otrādi, bet vēl nozīmīgāka ir radītā iespēja jauniem gājēju plūsmu savienojumiem no Vecrīgas uz tirgu un Maskavas forštati. Tāpat uzlabojumi sagaidāmi pēc Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves un apkārtnes pārveidošanas, piemēram, tiks izbūvēts priekšlaukums dzelzceļa dienvidu pusē pie Satiksmes ministrijas un tirgus, tiks izveidots jauns tilts , kas pavērs iespējas pilnīgi jaunam gājēju un velo ceļu savienojumam ar Pārdaugavu Torņakalnā, Mūkusalas promenādi, Jelgavas ielu, kā arī ar līdz šim izolēto Zaķusalu, kura ir brīnišķīga vieta jauna parka izveidošanai.
Plānoti arī transporta un gājēju savienojumu uzlabojumi 11.novembra krastmalas un 13.janvāra ielas, kā arī Maskavas ielas un ģenerāļa Radziņa krastmalas krustojumos, vienkāršojot satiksmes izkārtojumu pie samazinātām transporta plūsmām un padarot iespējamu krastmalas auto telpas šķērsošanu gājējiem virzienos no Vecrīgas uz Maskavas ielu un krastmalu. ”11.novembra krastmalas attīstības mērķis ir Daugavas krastmalas pieejamības palielināšana no Vecrīgas un citām pilsētas vietām. Tik daudz neracionāli izmantotas noasfaltētas platības šeit neiztur nekādu kritiku un nav attaisnojamas. Tās jālikvidē un vietā jāveido apstādījumi, gājēju ceļi un velo infrastruktūra, lai krastmala būtu pievilcīga, kļūtu par apmeklējumu galamērķi arī pati par sevi un Vecrīgu savienotu ar Daugavmalu nevis atdalītu, kā tas vēsturiski izveidojies līdz šim,” pārliecināts A. Kušķis.
Ieskicējot pilsētas ieceres pašā Vecrīgā, A. Kušķis min, ka cerīga ir Alberta laukuma pārbūves projekta attīstības gaita, kas dos būtisku impulsu līdz šim ļoti problemātiskajai Vecrīgas dienvidu daļas kopējai attīstībai, apkārtējo īpašumu atjaunošanai un to vērtības pieaugumam. Gandrīz vienlaikus ar vairākiem privāti iniciētiem namīpašumu atjaunošanas un jaunbūvju projektiem šī senā un Rīgas vēsturē ļoti nozīmīgā vieta (senā osta Rīdzenes upes grīvā, līvu ciems Alksnājā) iegūs jaunas pilsētvides kvalitātes un kļūs par iemīļotu apmeklējuma vietu arī ģimenēm ar bērniem un Rīgas viesiem ar savu vēsturiski daudzslāņaino auru, ko atsegs īpaši un līdz šim neizmantoti labiekārtojuma risinājumi.
Aktualitāti iegūst arī citi projekti, piemēram, valsts līmenī par Neatkarības laukumu pārdēvētais Jēkaba laukums, kura jaunais statuss liek domāt par tā funkcionālu reorganizāciju un adekvātu emocionāli estētisku piepildījumu, kā arī Pils laukuma pārbūves projekts, kuram vēl jārod finansējums.
Gandrīz ideāla vieta birojam
Arhitektu biroja “SZK/Z” vadītājs Uģis Zābers, kura birojs jau kopš 1995.gada atrodas Vecrīgā, atzīst, ka tai piemīt īpaša aura un arī strādāt te ir ļoti īpaši. “Šī aura un noskaņa atsver divus lielākos mīnusus – ka nav, kur likt mašīnu, kā arī to, ka reizēm pat dienas laikā, īpaši vasaras sezonā, ir ļoti trokšņaini,” savā pieredzē un sajūtās dalās arhitekts. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka, salīdzinot ar citām pasaules pilsētām, Vecrīgas vide vēl ir pietiekami autentiska un nav tik daudz komercializējusies – vecpilsētā joprojām vēl rodams pietiekami daudz vietu, kurās tūristu nav vispār. Viņaprāt, Vecrīgas vide kopumā ir lieliski piemērota viesnīcām un dažādiem birojiem, kā arī dzīvošanai, ja tiek akceptēti daži trūkumi.
Arī arhitekts Jānis Norde, arhitektu biroja “Sarma&Norde Arhitekti” partneris, kura uzņēmums šajā pilsētas daļā sekmīgi mitinās no 2000.gada, ir pārliecināts, ka Vecrīga patlaban ir kļuvusi par ļoti pievilcīgu vietu tūristiem un gandrīz ideālu vietu birojam. “Šis ir pats pilsētas centrs, kam blakus ir viss – dažādi transporta veidi, nozīmīgākie objekti. Turklāt uz Vecrīgu var atbraukt ar taksi vai atnākt kājām no jebkuras tuvākās pilsētas daļas,” uzskata Jānis Norde. To, ka vecpilsētas kļūst vairāk par tūristu, nevis vietējo iedzīvotāju mājvietu, piedzīvojušas daudzas pasaules pilsētas, un arī Rīga nav izņēmums.
Darījumu nav daudz, tomēr tie ir unikāli
„Immostate” nekustamā īpašuma eksperte Baiba Kalniņa norāda – lai arī nekustamā īpašuma darījumu skaits Vecrīgā ir neliels, jāsaprot, ka šeit piedāvātie objekti ir unikāli, jo to skaits ierobežotās teritorijas dēļ nekad nebūs ļoti plašs. Patlaban piedāvājumā ir mazliet vairāk par 30 ēkām platībā no 200 līdz 6000 kvadrātmetru, savukārt cena par vienu kvadrātmetru svārstās no 600 līdz pat 6000 eiro. 2018. un 2019.gadā Vecrīgā kopumā notikuši seši zemes iegādes un septiņi ēku iegādes darījumi. “Aktivitāte ir maza, un viens no iemesliem ir tas, ka īpašnieku ekspektācijas par cenu ir nogaidošas,” atzīst B. Kalniņa.
Tomēr Vecrīgas ekskluzivitāte uzliek savus ierobežojumus, ar ko ēku īpašniekiem jārēķinās – pārsvarā ēkas nav pārāk lielas (vidēji 600-1000 m2), tāpēc vairāk piemērotas nelielām dizaina vai bontique tipa viesnīcām ar savu odziņu, nevis masveida tūristu grupas apkalpojošām viesnīcu ķēdēm. Rekonstrukcijas ierobežojumi te ir stingrāki nekā citviet Rīgas centrā, toties tā ir garantija, ka vissenākajā un vissaudzējamākajā Rīgas daļā pēkšņi netiek uzbūvēts kaut kas tāds, kas disharmonizē kopējo vidi. Vecrīgā arī ir savi vietējie “reģioni”. Piemēram, daļa ap Valsts prezidenta pili ir klusāka, savukārt posms no Laimas pulksteņa līdz Līvu laukumam ir izteikti skaļš – arī šis kalpo par argumentu nekustamā īpašuma izvēlē Vecrīgā.
Šobrīd Vecrīgā faktiski neveidojas jaunas biroju un daudzdzīvokļu ēkas, un viens no galvenajiem iemesliem tam ir autostāvvietu trūkums, protams, arī skaļums aktīvajā tūrisma sezonā. Runājot par dzīvokļu cenām, tās ir stipri samazinājušās – pirms 5-6 gadiem tās sasniedza 5000-6000 eiro kvadrātmetrā, tagad ap 2500 - 3000 eiro kvadrātmetrā. Cilvēki šobrīd dzīvokļus Vecrīgā pērk kā investīciju objektus, ko var īstermiņā vai ilgtermiņā izīrēt. Viesnīcas, apartamentu viesnīcas, restorāni un klubi ir tieši tas, kas Vecrīgai būs vispiemērotākais.
Vecrīga un transports
Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ Vecrīgu neizvēlas par mājvietu birojiem vai dzīvesvietai, ir ļoti ierobežotās autotransporta novietošanas iespējas. Vienlaikus izskanējusi vēlme nodot Vecrīgu tikai gājēju rīcībā. Iezīmējot pilsētas plānus attiecībā uz transportu vecākajā pilsētas daļā nākotnē, Aigars Kušķis atzīst, ka nav pilnīgas vienprātības par autostāvvietu izvietošanas nepieciešamību Vecrīgā un ap to. Teritorijas plānojums pieļauj autonovietņu būvi zem ielām pazemes līmenī, taču Rīgas apstākļos pazemes telpu izbūve, piemēram, zem Latviešu strēlnieku laukuma, ir ļoti dārga. Savukārt virszemē autostāvvietu novietošana vēsturiskajā vidē nav pieļaujama estētisku apsvērumu dēļ. Labs piemērs, lai arī tikai daļēja sākotnējās ieceres realizācija, ir uzbūvētā autonovietne Z.A.Meierovica bulvārī bastionu imitācijas veidā. Tomēr jaunu vietu lielākas ietilpības virszemes autonovietņu izveidošanai Vecrīgā un tās perimetrā nav.
Tāpat nav paredzēta Vecrīgas nodošana tikai gājēju rīcībā, jo nepieciešama Vecrīgas apkalpošana, gan velo, gan auto transporta piekļuve ielām un īpašumiem. “Pagaidām ir jārēķinās ar diezgan intensīvu transporta kustību, taču tā pakāpeniski jāsamazina, veicot satiksmes uzlabojumus citās vietās pilsētā,” pārliecināts A.Kušķis. Vislielākā pozitīvā ietekme būšot Austrumu maģistrāles posmu savienošanai un jaunam Daugavas – Ziemeļu vai Hanzas šķērsojumam, kas ļautu izslēgt nozīmīgu daļu no transporta, it īpaši kravas plūsmas krastmalā.
Vecrīga, kurai ir īpašs statuss un kuras attīstība tiek stingri uzraudzīta ar paaugstinātām prasībām būvniekiem un attīstītājiem, gan attīstoties Latvijas galvaspilsētai kopumā, gan īstenojot vietēja mēroga projektus, savu īpašo statusu saglabās un solās būt arvien pievilcīgāka gan tūristu, gan Latvijas iedzīvotājiem.
Plašākai informācijai:
Ralfs Lossans
PR un mārketinga speciālists
ralfs.lossans@immostate.lv
tel. +371 29138929
immostate.lv