Skip to main content
Home
Mail
Home
Mail

Teksta TIEŠRAIDE

Sākas ikgadējā LANĪDA konference „Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā” 29/04/2019, kas šogad pulcē rekordlielu apmeklētāju skaitu – 300! Visas dienas garumā varēsiet sekot konferences norisei teksta tiešraidē. #LANIDAkonference

*** Edgars Šīns, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, atklāj konferenci: „Esam sanākuši kopā iedvesmoties. Šogad īpaša konference, jo mūsu 20 gadus ilgā klauvēšana pie varas, lai nekustamo īpašuma arodam būtu īpašs statuss, sāk vainagoties ar panākumiem.”

*** Ralfs Nemiro, ekonomikas ministrs: „Mūsu būvniecības nozare krietni atpaliek no kaimiņiem - leišiem, igauņiem. Pērn esam uzbūvējuši 1155 jaunus dzīvokļus, kaimiņi - 4x vairāk. Mums ir kurp strādāt. Ekonomikas ministrija pētīs, kur atrodamies, kāds ir dzīvojamais fonds, kā turpmāk attīstīties. Ir novadi, kur šī problēma ir akūta. Ministrija ir atvērta jaunām idejām, ja ir priekšlikumi no nozares - labprāt uzklausīsim!” 

*** Rīgā namu pirmie stāvi ir tukši, bet tas kaitē ekonomikai. Ja mazais, vidējais bizness nav centrā, ko piedāvāsim tūristiem un iedzīvotājiem? Vai tad ir brīnums, ka zaudējam iedzīvotājus? Ja ir viesmīlīgs pirmais stāvs: „apdzīvoti” lielie skatlogi, kuros ir dzīvība pēc pl.5 vakarā, tad cilvēki saka: es gribu dzīvot centrā. Ārvalstīs cilvēki maksā pat lielu naudu par iespēju skatīties uz citiem cilvēkiem no karaliskas vietas, kur vērot citus, saka Viesturs Celmiņš, sociālantropologs. 

*** Ja zinātu, kā izskatītos nākamā krīze un kad tā būs, es būtu Bahamās ar kokteili rokās. Tik dramatiski notikumi, ko piedzīvojām pēdējā krīzē, notiek reizi 100 gados. Jāskatās nevis uz pēdējo krīzi, bet uz vēl iepriekšējo, jo nākamā krīze būs līdzīga vēl iepriekšējai krīzei, kas bija Krievijas krīze (1998.g.), kad IKP nekritās par 18% kā finanšu krīzes laikā, bet pat minimāli pieauga, tā - Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, risku vadītājs. 

*** Augstākais izaugsmes punkts - aiz muguras, un jāapzinās, ka tik labi kā bija, nebūs, un „lietas sāk ritināties pa kalnu lejā”. Eirozonā jūtama piesardzība. Baltijas valstis tik gatavas krīzei kā tagad, nav nekad bijušas, bet Itālija, Grieķija u.c. Eiropas valstis nav tik gatavas kā mēs. Iekšējā krīze nav gaidāma, drīzāk ietekmēs ārēji faktori, - Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, risku vadītājs.

*** Viens faktors, kas var Latviju nolikt gan iekšējas, gan ārējas krīzes situācijā, ir Moneyval ziņojums par cīņas trūkumu ar netīro naudu mūsu valstī. Bet esmu optimists, un diez vai tā būs,- Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, risku vadītājs. 

*** Nekustamā tirgus attīstības prognoze: biroji – vidējā termiņā tirgus - uz zaļās līnijas, ilgtermiņā – arī OK, stabili; privātmājas – dēļ būvniecības cenām un ilgtermiņā - šaubīgi; dzīvokļi- samērā OK, tirdzniecības platības – negatīvi, jo bažas rada e-tirdzniecība, loģistika – pozitīvi; meži pārvērtēti īstermiņā, cena ies uz leju, ilgtermiņā- pozitīvi. Šogad būs „banķieru gads”, jo svarīgi, ko teiks banka, vai tā būs gatava finansēt,- Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, risku vadītājs. 

*** Kopējā darījumu summa pērn dzīvokļu darījumos sasniedza pusmiljardu eiro (8 800 darījumi). 2018. gads bija mazāk aktīvs nekā 2017. gads. Attīstība bija nevienmērīga. 50% darījumu - jauno projektu segmentā. Sērijveida dzīvokļu segmentā stāvam uz vietas ar nelielu pieaugumu (nepilni 4% cenas pieaugums, decembrī cena: 797 EUR/m2). Pirmskrīzes cenu nesasniegsim, bet pietuvosimies 1300 EUR/m2 tuvākos gados,- Māris Laukalējs, Arco Real Estate valdes loceklis.

*** Pēdējos 2 gados cenu starpība lielākajā daļā populārajos mikrorajonos izlīdzinās; cenas kļuvušas līdzīgas. 
Populārās 119. sērijas 2 istabu dzīvoklis maksā maksimums 52 000 eiro, bet lētākajā segmentā – leišu projektos vai „hruščovkās” – 41 000 eiro (vidusmēra dzīvoklis bez liela remonta), bet jaunajos projektos - 1400-1500 EUR/m2. Īpaši pērn augusi interese par jaunajiem projektiem Rīgas centrā (+27% lielāka darījumu aktivitāte),- Māris Laukalējs, Arco Real Estate valdes loceklis.

*** Šobrīd par vienu bruto algu varam nopirkt 1,26 m2 sērijveida dzīvokļa. Neskatoties uz to, ka darījumu skaits ir samazinājies, šis indekss ir visaugstākais, kāds jebkad Latvijā bijis,- Māris Laukalējs, Arco Real Estate valdes loceklis. 

*** Millenials ir neatkarības paaudze, viņi aktīvi, droši, uzņēmīgi (nebaidās no ātriem lēmumiem), ir pieraduši, ka ir izvēle un ir ar diezgan augstiem kvalitātes standartiem, brīvi pauž viedokli. Ir svarīgi ar viņiem aktīvi komunicēt. Pārzina tehnoloģijas, māk labi atrast informāciju un to izvērtēt. Viņi ir pieredzes meklētāji. Individuālisti un māk sevi pasniegt: kā solists korī, saka Inta Priedola, Kantar TNS Vecākā klientu vadītāja, kas pētījusi millenials paaudzi Rīgā un Pierīgā. 

*** 30% millenials (25-34 g.v.) tuvāko 2 gadu laikā apsver iegādāties mājokli, 22% plāno īrēt, kopā 44% skatās uz savu mājokli iegādei vai īrei. Pēdējos 2 gados 18% millenials jau ir iegādājušies savu mājokli. Pamudinājums iegādāties: vajag lielāku (ģimenes jautājums) un kvalitatīvāku mājokli. 72% svarīga ir atrašanās vieta, 69% - cena,- Inta Priedola, Kantar TNS Vecākā klientu vadītāja. 

*** Moneyval norāde bija: NĪ aģenti jālicenzē. Mēs atbalstām, jo nozare jāsakārto. Tiek plānots cits mehānisms nevis licencēšana. Plānots veidot vienotu reģistru, ko veidos un uzturēs Ekonomikas ministrija ar mērķi stiprināt naudas atmazgāšanas novēršanu, jums - nozarei – tā ir sakārtošana, izskaužot nelegāļus. Būs maksimāli vienkārša reģistrēšanās. Ja darbosies negodprātīgi - svītros no reģistra laukā, un atgriezties tajā būs ļoti grūti,- Agnese Rudzīte, VID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. 

*** Ja igauņi nāk uz Rīgas NĪ tirgu, tad krīze nav nemaz tik tālu, tā ironizē Igaunijā. Bet ārvalstu tirgi vienmēr liekas izaicinoši un interesanti. Mēs uz Helsinkiem lūkojamies jau 5 gadus, un, jo vairāk uzzinām, jo mazāk aizrautīgi esam. Tāpēc analizējam tirgus, jo ignorēt lietas būtu tuvredzīgi. Izanalizējām arī Rīgu. Pluss: airBaltic, tuvums Viļņai un Tallinai, pilsētas attīstības plāns, skaidrība par infrastruktūras nodokļiem, brīnišķīga arhitektūra. Vājās puses: samazinās iedzīvotāju skaits, pilsētas mazais izmērs, diezgan augsts NĪ nodoklis, maz brīvu zemes gabalu centrā,- Arle Molder, Novira Capital vadošais partneris. 

*** Rīgas izaicinājumi, kas investoriem jāņem vērā: daudzi apartamenti ir ārvalstnieku iegādāti, ir grūti atrast vadītājus ar vienotu skatījumu (mums bija šāda bēdīga pieredze), negatīva attieksme pret NĪ biznesu, kas esot ļoti ienesīgs un politiski ietekmējams (lai gan tā nav taisnība), un Z Tower ietekme: kā šo īpašumu augstā cena ietekmēs kopējo centra īpašumu situāciju? ,- Arle Molder, Novira Capital vadošais partneris. 

*** Rīgas iespējas: pieprasījums pēc kvalitatīvām biroja telpām, brokeru koncentrēšanās uz vietējām NĪ kompānijām, ārvalstnieki radīja augstas cenu svārstības, tāpēc vietējie klienti tika izspiesti no tirgus, nu tiem ir iespēja atgriezties tirgū. Arī banku finansējums kļūst pieejamāks,- Arle Molder, Novira Capital vadošais partneris. 

*** Mūsu plāni Rīgā: netālu pie Origo centra attīstīt Novira Plaza Riga 20 000 m2 platībā. Tirgus ir gatavs tam. Mēs lūkojamies pēc mezanīna finansējuma, Tallinā to aktīvi izmantojam. Izaicinājums būs atrast Rīgas centrā labus zemes gabalus, kas ir diezgan problemātiski. Rīgā notiek labas lietas, un igauņu, leišu attīstītajiem te ir mājas tirgus, saka Arle Molder, Novira Capital vadošais partneris. 

*** Ir trīs NĪ domājamo daļu iegādes riski. Pirmais: kopīpašniekiem jāapzinās, ka var zaudēt savu daļu jebkurā brīdī, ja viens no kopīpašniekiem cels prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Otrs risks ir saistīts ar to, ka, ierakstot līgumu par dalītu lietošanas kārtību Zemesgrāmatā, tas būs saistošs arī jaunajiem ieguvējiem. Patiesībā tas tā nav: ja pat ZG ir reģistrēts līgums, tas nav saistošs 3. personām. Tikko mainās kopīpašuma sastāvs, šādā situācijā jāatgriežas pie likuma, kādu kārtību tas paredz vai arī jāvienojas savā starpā no jauna.
Trešais risks saistīts ar to, ka dažreiz tiesības izmantot NĪ daļas tiek nodibinātas nevis ar līgumu par dalīto lietu kārtību, bet gan ar pirkuma līgumu. Kamēr nav precīzi definēts lietošanas tiesību tvērums, būs nepieciešama pārējo kopīpašnieku piekrišana,- Sergejs Rudāns, COBALT vadošais speciālists, zvērināts advokāts. 

*** Kultūras pieminekļu skaits Latvijā ir 8000+. Lielākais klients VNĪ ir kultūras ministrija, pašlaik strādājam pie aptuveni 20 būvniecības projektiem šajā jomā, par kopējo summu 120 milj. eiro. Viena grupa - muzeji (Okupācijas muzejs u.c.), teātri (piem., Jaunais Rīgas teātris u.c.) - tie galvenokārt ir energoefektivitātes projekti, un arhīvu projekti. Rīgā lieli plāni: Tabakas fabrikas vietā un līdzās Briāna ielā, kur taps „Makerspace” darbnīcas – drīzumā šis kvartāls attītīsies. Lubānas ielā tiek izbūvētas Nacionālās operas darbnīcas un mēģinājuma telpas, kur varēs arī izrādes apmeklēt. Liels projekts ir muzeju krātuves izbūve Pārdaugavā, tā Kitija Gruškevica, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle. #LANĪDAkonference

*** Valsts nekustamie īpašumi pārvalda 4000+ zemes gabalus 10.6 milj. m2 platībā, 1200+ būves un ēkas (1.1 milj.m2 kopējā ēku platība). 45% no VNĪ portfeļa īpašumu atrodas Rīgā. Puse mūsu portfeļa ir biroju ēkas un lielākā daļa klientu ir valsts iestādes, 14% - industriālie objekti, 13% - robežkontroles punkti, 21% - kultūras un izglītības objekti, iepazīstina Kitija Gruškevica, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes locekle. #LANĪDAkonference

***Regīna Ločmele-Luņova, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja: „Gribu nozari lūgt apjēgt sociālā faktora nozīmīgumu īres tirgū, lai varam pieņemt sabalansētus likumus, un nebūtu agresīva reakcija no plašas sabiedrības.” #LANIDAkonference

***Jānis Biernis, „Latio Vērtētāji & Konsultanti Vidzemē” valdes priekšsēdētājs: „Kamēr Rīga stīvējas, Valmierā dara. Valmieras pašvaldība pirms divarpus gadiem saprata, ka pilsētai jāaug, un izlēma uzcelt 150 jaunus īres dzīvokļus. SEB banka atbalstīja. 4,5 mēnešos par tirgus cenu 5,2 EUR/m2 izīrēja šīs platības un cilvēki prasīja vēl. Valmierā cels vēl 300 īres dzīvokļus. Vecais Īres likums kavē attīstību, jo nav īpašnieka pusē.” #LANIDAkonference

*** „Īres sektora primārais šķērslis ir iedzīvotāju pirktspēja un ekonomiskais faktors. Nekad nevajag domāt, ka īres cenas būtiski samazināsies, īpaši Rīgā, vai arī mājokļu iegādes cenas. Jārunā par to, kā var attīstīt nozari bez valsts vai pašvaldības subsīdijām. Izveidojiet valsti, kur cilvēki jūtas droši un saredz savu nākotni. Jaunais Īres likums nav izšķirošs, bet būtiska sastāvdaļa veselīga tirgus izveidei,” diskusijā saka Aleksis Karlsons, Omnium Properties vadītājs, Latvijas privāto vēsturisko ēku asociācijas valdes priekšsēdētājs#LANIDAkonference

*** Jaunais Īres likums Saeimā tiek gatavots 2. lasījumam un līdz 1.maijam var iesniegt priekšlikumus. „Debates ir jau ieilgušas 6-8 gadus, pārejas periods kopš 90.gadiem ir ļoti ievilcies. Būtu labi nodalīt Īres likumu no sociāliem jautājumiem un atsevišķi palīdzēt tiem, kas dzīvo denacionalizētās mājās un nevar izmantot komerciālus pakalpojumus,” diskusijā saka Dace Silava-Tomsone, COBALT vadošā partnere un nekustamā īpašuma prakses grupas vadītāja. #LANIDAkonference

*** Kas Īres likuma ietvaros jāatrisina tagad? Jāsabalansē risku sadale: tiesas strādā lēni, vajag tās atslogot, lai atsevišķus jautājumus var izskatīt maksimāli ātri (ja, piem., beidzies īres līgums, netiesāties gadiem, lai izliktu īrnieku, arī, ja tas nemaksā). Risināt jautājumus sociāli, neliekot īrniekiem maksāt citu vietā. Likums veicina godīgu praksi: būs pienākums reģistrēt īres līgumus, palielinās nodokļu ieņēmumus - labas lietas, ko nozare ielikusi likumā. Lai pilsēta attīstītos, jābūt videi, kur īrnieks grib dzīvot, un mums nevajag baidīties no pušu brīvas gribas, spējas sadarboties, valstij vajag minimāli iejaukties privāto lietās. Būtiski panākt investīcijas šajā īres segmentā, mazāk svarīgs ir attiecību regulējums, diskusijā saka tās dalībnieki. #LANIDAkonference

*** Pērn nogalē Tallinā atvērām T1 Mall tirdzniecības centru (t/c). T/c industrija paliek arvien emocionālāka. Industrija izgājusi cauri daudzām pārmaiņām pēdējos gados, klienti mainījušies, paradumi arī, e-komercija uzņem apgriezienus, dalīšanās ekonomika uzplaukst, bet t/c nepazūd. Tagad (un nākotnē) cilvēki apmeklē t/c tāpēc, ka viņiem tur patīk tas, ko centrs piedāvā un tas ir galvenais,- saka Allan Remmelkoor, Pro Kapital Grupp valdes loceklis.#LANIDAkonference

*** Redzu divus galvenos virzienus, kā attīstīsies jaunās paaudzes tirdzniecības centri (t/c). Pirmais: arhitektūra un vizuālais skats. Tas būs moderns t/c, ar vienkāršotu, plašu telpu, centrs sniedz labas sajūtas, ielaižot tajos vairāk gaismas, lai cilvēki iekšā labi justos. Otrs, pat svarīgāks virziens: kas ir tajā iekšā. Jūs tagad lietas varat nopirkt, neizejot no mājas, tāpēc t/c jāpiedāvā papildus iespējas, alternatīvas klasiskajai iepirkšanai. Cilvēki meklē, kā celt dzīves kvalitāti, un tērē naudu arī citām lietām kā tikai 10 džinsiem,- Allan Remmelkoor, Pro Kapital Grupp valdes loceklis. #LANIDAkonference

*** Pirmie secinājumi, kopš pāris mēnešus darbojas T1 Mall Tallinā. Cilvēki gatavi izdot naudu par izklaidi, jaunu pieredzi. Piemēram, gadu mijā atklājām interaktīvu izstādi City of Robots un mēneša laikā to apskatīja 54 000 cilvēku, arī par izstādi Tropical Garden, kur var redzēt daudzus tauriņus, bija liela interese. Tas ir kas jauns, un pirms neizmēģinājām, nevarējām paredzēt, ka tas būs tik pieprasīti. Arī ēšana ārpus mājas paliek arvien populārāka, saka Allan Remmelkoor, Pro Kapital Grupp valdes loceklis. #LANIDAkonference

*** Tirdzniecības centri paliek arvien lielāki. Piem., Eiropā ir 2 interesanti projekti: Hamburgā attīsta Westfield Hamburg 90 000 m2 platībā, no tiem - 50 000 m2- birojiem -īsts pilsētas kvartāls. Milanā tuvu pie Doma top t/c tūkstošiem m2 platībā, ar daudz izklaides iepējām, piem., peldbaseinu, teritoriju koncertiem utt. Moderna t/c koncepts ir miksēts piedāvājums. Ceru, ka Baltijas galvaspilsētās ienāks jauni projekti, bet arvien grūtāk būs izraisīt interesi par šī pīrāga daļu, lai šis bizness būtu sekmīgs, Allan Remmelkoor, Pro Kapital Grupp valdes loceklis. #LANIDAkonference

*** Tuvāko divu gadu laikā Rīgā biroja telpu tirgu papildinās 100 000 m2. Ja ēkai ir laba vieta un laba cena, ceram uz pozitīvu virzību, ka 2-3 gadu laikā šīs telpas tiks aizpildītas,- Agija Vērdiņa, Colliers International analītiķe.

*** Rīgā vairāk nekā 75% biroja telpu ir vecākas par 10 gadiem, tas nozīmē, ka tām jau nepieciešami ieguldījumi remontam un tās vairs nekonkurē ar jaunajām modernajām telpām. #LANIDAkonference

*** Iespējas biroju tirgū: 1/ ir interese no investoriem, kas meklē Rīgā zemesgabalus 2/ ārpakalpojumu segments plešas (šī nozare ir TOP1 īrnieki) un būs tiem brīvas platības 3/ runa ir par/ap elastīgumu: lai apstākļi un darba vietas būtu pielāgojamas nomniekam 4/ pozitīvi, ka biroja ēkas ir BREEM sertificētas 5/Runa ir par talantu noturēšanu: darbinieku labsajūta ir svarīga, saka Agija Vērdiņa, Colliers International analītiķe.

*** Rīgā co-working koncepts parādījās pirms apm 3 gadiem. Ir arī kopdarba telpas specializētas nozarēm. Rīgā pašlaik ir ap 1500 co-working vietu: tas ir ap 1%- vidējs Eiropas rādītājs valstīm, kur šis segments attīstās. Citās valstīs tas nepār4sniedz 5% no birtoju tirgus. Cenas Rīgā svarstās 100-130 EUR par vietu, bet, ja kopā strādā grupa: 150+eur, zina teikt Agija Vērdiņa, Colliers International analītiķe.

*** ”Mēs uz co-working skatāmies kā uz pakalpojumu biznesu, kas ir daļa no dzīvesstila, nevis tikai biroja telpas,” diskusijā saka Līga Ansone, co-workinga "Teikums" valdes locekle.

*** Co-working nav hipiju vai wanna-be mākslinieks izvēle, šādas telpas izvēlas nopietni biznesi un lielas korporācijas. Tas domāts uzņēmumiem, kam svarīga elastība un kas vēlas savā ikdienā kaut ko pamainīt, diskusijā saka tās dalībnieki.

*** Būs, viss notiks, mēs un kolēģi attīstāmies, rezultāti ir labi un pieprasījums pēc co-working telpām aug, bet kur lai mēs attīstāmies, cik var sēdēt vecās ēkās? Kur ir jaunie, adekvātie projekti? Jautā Jekaterina Kosmačeva (IWG). Viņa piebilst: Eiropā co-working telpu apjoms palielinājies par 400%. Tomēr šis ir sarežģīts bizness, tas nav tikai galdu un krēslu nolikt, mums katru dienu jācīnās par savu klientu.

*** Cits viedoklis: co-working nav trends, bet milzīgs potenciāls tajā ir. Viena lieta jādara: cilvēkiem ir maza izpratne, kas tas ir. Uzņēmumu struktūrām jādod iespēja pāris nedēļas pamainīt vidi, „pagaršot”, kas ir kopdarbs. Komunikācija vajadzīga, saka Uldis Pāvuls, organizāciju psihologs, personāla vadības konsultants un treneris. #LANIDAkonference

*** Pasākuma vadītājs, aktieris Rihards Lepers atgādina: otrais NI pavasara notikums tuvojas: tas ir konkurss „Nekustamā gada aģenti 2019”. LANIDA un Citadeles banka aicina 16.maijā uz lielo finālu Citadele bankā. Rudenī, septembri- forums „PropTech” – kā efektīvi izmantot jaunās tehnoloģiju iespējas.

***Matīss Ruša, SEGROW CEO, iepazīstina ar eLANĪDA sistēmu – nākotnes palīgu aģenta darbā. Izmantojot šo platformu, ieguvējs būs ne tikai klients, bet arī aģenti. Automatizēs datu apmaiņu. Kas izmanto CRM sistēmas, varēs ar info apmainīties automātiski, citi – izmantot kā atsevišķu platformu. Sākumā bez maksas, vēlāk aģentiem būs simboliska samaksa, lai turpinātu platformas attīstību. Nākotnē tā kļūs par info apmaiņas vietni NĪ aģentiem. Foajē konferences dalībniekus iepazīstinās ar sistēmu klātienē. #LANĪDAkonference

*** 60,7% Latvijas uzņēmumu ir pakļauti riskam saņemt sodu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas neievērošanu, jo nav līdz galam ieviesuši prasības un nav līdz galam aizsargājuši savu klientu un darbinieku datus. Vairāk ignorē vidējie un mazie uzņēmēji, domā, ka tas viņus neskar. 9% neko nav darījuši, lai ieviestu regulas prasības. To rāda 750 dažādu uzņēmumu vadītāju aptauja Latvijā. #LANĪDAkonfererence

*** Latvijā Datu valsts inspekcija daudz konsultēja pirms regulas ieviešanas, tomēr pērn tika saņemtas 1200 sūdzības par iespējamiem datu regulas pārkāpumiem. Izlases kārtībā veica 300 pārbaudes, un 100 lietās konstatēti pārkāpumi un uzlikti sodi, bet tie ir salīdzinoši nelieli – pamācoši, zina teikt Zigmunds Vīķis, SIA "Protectum" valdes priekšsēdētājs, sertificēts personu datu aizsardzības eksperts . #LANĪDAkonference

*** Kopdzīvošana (co-living) ir dabīga co-working koncepta papildinājums, bieži vien tie abi tiek apvienoti. Bet nejauciet co-living ar īres dzīvokli! Co-living ir alternatīvs tirgus projekts, kuram jāpiemīt kaut kam līdzīgam studentu kopmītnēm (arī dalītas telpas, maz privātu telpu), bet ir augsts komforta līmenis kā viesnīcā (vide, mēbeles, pakalpojumi, infrastruktūra: kopējais kino, virtuves utt.). Varam palikt tajās telpās gan īstermiņā, gan ilgāk. Tie ir elastīgi nosacījumi un tas patīk īpaši jaunajai paaudzei, kas strādā uz projektiem daudzās valstīs. Tas ir ērti, ātri, iepazīstina Inese Jureviča, Investīciju holdinga General Managing Group Nekustamo īpašumu projektu vadītāja.

*** Jau labu laiku Latvijā strādāju pie šāda projekta. Mēs mēģināsim atstāt lielāku īstermiņa īrētāju skaitu, un vērtēsim, cik daudzi būs gatavi maksāt par šādām īpatnējām telpām arī ilgtermiņā, Inese Jureviča, Investīciju holdinga General Managing Group Nekustamo īpašumu projektu vadītāja.

*** Co-living nozare strauji aug lielajās pasaules pilsētās. Tas ir salīdzinoši lētāks dzīvošanas veids un risina mājokļu pieejamību līdzīgi kā microhousing (mazie mājokļi). ASV šo nozari vērtē jau vairākos miljardos USD (lielākais tīkls Collective), iesaistās dažādi investori, arī lieli attīstītāji un viesnīcu tīkli, miksējot co-working un co-living konceptus.

*** 22% no ASV iedzīvotajiem lasa avīzes, un citi prasa draugiem, paziņām padomu, pirms pirkt mājokli: tie ir 1981. gada dati. Šodien ap 60% atrod mājokli internetā. Viss ir mainījies. Ko i-nets var dot nozarei? Ir iespējas atlasīt grupu, kas ir ieinteresēti konkrētam pirkumam, to šobrīd ļauj tehnoloģijas. Kad tehnoloģijas nevar atpazīt klienta „siltumu”, nav jēga reklamēties, bet tajā posmā varam sagatavoties: varam novirzīt plūsmu uz mājas lapu, lai uzrunātu potenciālo klientu, un „uzsildīt” klientu. Mērķējiet uz savu potenciālo mērķauditoriju. Vāciet e-pastus: tas ir visu laiku efektīvākais komunikāciju kanāls. Mailings strādā uz apjomiem, tas ir lēts kanāls, stāsta Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs. #LANIDAkonference

Vairāk par konferenci:  http://www.lanidaevent.lv/