Tehnoloģiju lielais pluss nav tikai tas, ka mēs ekonomējam laiku, samazinām papīra izmantošanu, kļūstam efektīvāki utt., bet arī tas, ka atrodam veidu, kā efektīvāk daudzus jautājumus risināt visā pasaulē: mūsu bizness vairs neaprobežojas tikai ar Latvijas teritoriju. Nākotnē vairs nebūs vietas neefektivitātei. Neraugoties uz to, kādas jaunās tehnoloģijas vai to risinājumus izmantos nekustamo īpašumu kompānijas, tirgus dalībniekiem būs jākustas un tas būs jādara daudz ātrāk. To atzina eksperti Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA organizētā diskusijā par to, kā un cik ātri inovatīvie risinājumi izmainīs nekustamo īpašumu jomu Latvijā.
Jauno tehnoloģiju tematika NĪ nozarei kļuva tik aktuāla, ka lai vēl plašāk informētu gan par globālajām, gan lokālajām tehnoloģiju tendencēm, inovācijām un risinājumiem, kas var gan atvieglot un efektivizēt NĪ nozares darbu, gan arī kļūt konkurētspējīgākiem, LANĪDA uzņēmās no 27. līdz 28. septembrim Rīgā, organizēs tehnoloģijām veltītu forumu „Prop Tech Riga 2018. Future Real Estate Today”.
Tuvākajos gados: evolūcija Baltijas valstīs
Kārlis Mikoss, Luminor korporatīvo digitālo kanālu vadītājs, diskusijā atzina, ka runa vairs nav par to, vai tehnoloģiju ietekmē rosinātas pārmaiņas būs vai nebūs. „Man būtu jābūt konservatīvai banku balsij, sakot, ka viss būs pa vecam, ka pārmaiņu nebūs. Tomēr neviens no mums vairs negrib „pa vecam”, jo visi gribam būt efektīvāki, apkarot lieko laika patēriņu,” teica viņš, piebilstot, ka jautājums drīzāk ir par to, vai radikālās pārmaiņas būs evolucionāras vai revolucionāras. „Revolūcijas ceļā visu „uzspridzinām” un būtiski mainām veidu, kā un kādā vidē veicam darījumus, bet evolūcijas pārmaiņās izvērtējam, kā šobrīd darbojamies, kur būtu nepieciešami uzlabojumi, rezultātā dažādi „spēlētāji” iemācās labāk sadarboties. Uzskatu, ka būs abas: gan revolūcija, gan evolūcija. Evolūcija jau tagad notiek un tuvāko pāris gadu laikā to Baltijas valstīs vairāk redzēsim, jo nepārleksim uz pilnīgi jaunu pasauli radikālā veidā, bet gan tiks veikti pakāpeniski, būtiski uzlabojumi,” teica viņš.
K. Mikoss atzina, ka, veicot jebkādas pārmaiņas, „viens nav karotājs”, jo „ne banka viena pati, ne tehnoloģiju uzņēmumi katrs pa vienam neatnesīs kaut ko jaunu; lai kaut ko jaunu paveiktu, vajag daudzu kopēju sadarbību, arī valsts līmenī”. Luminor pārstāvis atzina, ka, veicot radikālas pārmaiņas, nepieciešams, lai visiem ieguvums būtu maksimāli liels un izdevīgs, vajag, lai ir kāds, kas zina, ko darīt, un arī kādu, kas pārmaiņās iegulda līdzekļus. „Tāpēc nav runa par vienu „spēlētāju”, bet gan par veselu klubiņu, kurā ir pat vairāku nozaru pārstāvji,” piebilda viņš. „Ja, piemēram, īpašumu pircējam varētu piedāvāt būtiski labāku servisu, kad visas operācijas var paveikt dažu stundu, nevis nedēļas laikā, bet tas izmaksā desmitiem miljonu eiro, rodas jautājums: vai no tā mēs spēsim gūt atdevi, un vai klients to novērtēs? Kopā sadarbojoties, spēsim atrisināt lielāko daļu problēmu, paralēli veidosies šie „ieguldītāju klubiņi”, kas veiks vēl lielākas pārmaiņas, un pēc dažiem gadiem visi varēsim pasmieties, kā kādreiz lietas darījām,” teica K. Mikoss.
Adaptācijas cikls prasa laiku
Žans Mauris, Latvijas startup asociācijas pārstāvis, uz jautājumu par to, cik ātri Latvijā sagaidāmi jaunie IT risinājumi, piebilda, ka teorētiski viss ir iespējams, bet praktiski – diez vai tas notiks šogad vai arī nākamgad. Viņš atgādināja par tehnoloģiju adaptācijas ciklu: sākumā ar tām strādā tikai inovatori, tad – agrīnie adapteri, pēcāk - agrīnais vairākums (early majority) un tikai pēc tam – visi pārējie. Pašlaik pasaulē popularitāti uzņemošā blokķēde ((blockchain - izkliedēta, decentralizēta datu bāze - pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu bloks – red.) esot izgājusi to attīstības posmu, kad to lieto inovatori un iegājusi sākumposmā, kad to sāk lietot agrīnie adapteri, t.i., pašlaik ar šo blokķēdes tehnoloģiju vēl notiek eksperimentēšana. Tas pats attiecas uz kriptovalūtām, viedajiem līgumiem (Smart Contract - datoru protokolu, kas nodrošina darījumu drošību, līgumu noslēgšanu un automatizētu izpildi starp divām pusēm bez trešās puses iesaistes – red.) u.c. tehnoloģijām. „Tāpēc es nevaru iedomāties situāciju, ka, piemēram, bankas tā uzreiz ņems un no rītdienas ieviesīs kādu jaunu tehnoloģiju. Arī Latvijas Zemesgrāmata jau kopš 2016. gada kopā ar blokķēdes uzņēmumu pilotprojektā testē šo tehnoloģiju”, - teica Ž. Mauris.
Aleksejs Beloglazovs, programmatūras izstrādes uzņēmuma Diatom Enterprises pārdošanas direktors, savukārt pauda uzskatu, ka pēc diviem, trim gadiem mēs varēsim strādāt, piemēram, Ņujorkā un attālināti izīrēt dzīvokli, noslēgt līgumu, nopirkt vēl vienu dzīvokli, parādīt to draugam Londonā, noņemt skaitītāja rādītājus, pārbaudīt, vai mājās viss kārtībā... „Daļa šādu risinājumu jau tagad eksistē, un viss notiek. Šo procesu nevaram apstādināt. Jautājums tikai, kā tas mainīs nozares un mūsu ikdienu. Kādā veidā mainīsies, piemēram, NĪ aģenta profesija? Kādas iespējas tas jums dos? Tiklīdz atradīsiet savu vietu pasaulē, jūs redzēsiet, ka pasaule kļūst plašāka, ka neesat vairs ierobežoti ar Rīgu, Latviju, bet gan varat strādāt ar Dubaiju, Ņujorku u.c.,” teica A. Beloglazovs.
Tehnoloģijas „nojauc” robežas
Sandija Novicka, COBALT Latvijas juridiskā biroja partnere, piekrita Luminor pārstāvja teiktajam, ka „viens nav spēlētājs”, bet tas attiecas arī uz tehnoloģijām. „Mēs nevaram atrauti runāt par Viedo līgumu, jo tas var strādāt tikai tad, kad blokķēdes ir attīstītas un pacelti drošības standarti. Ja šie Viedie līgumi būs droši, kad tiks sakārtots jautājums par attālināto identitāti, tie sāks funkcionēt plašāk. Jau ilgāku laiku mēs gaidām valdības noteikumus, kas būs vērsti uz attālināto indentitāti finanšu jomā. Atkarībā no tā, kādu risinājumu piedāvās mūsu valdība, ja tas būs efektīvi un droši, tas dos iespēju izmantot jaunās tehnoloģijas mūsu ikdienas darbā,” diskusijā teica S. Novicka. Viņa piebilda, ka tehnoloģiju lielais pluss nav tikai tas, ka mēs ekonomējam laiku, samazinām papīra izmantošanu utt., bet arī atrodam veidu, kā daudzus jautājumus risināt bez robežām. „Lai tas viss strādātu, ir jābūt vienādiem standartiem un regulējumam, kas ir saprotami lielākā teritorijā nekā tikai viena valsts,” tā S. Novicka. Viņa pieminēja 8.martā publicētu Eiropas Komisijas (EK) rīcības plānu par finansu tehnoloģijām, kur tiek fiksēta EK pozīcija blokķēžu jautājumā (turpmāk Eiropā būs atsevišķs centrs, kas ar to nodarbosies), tādēļ šī gada beigās vai 2019. gada sākumā no EK un starptautiskām standartizācijas organizācijām varam sagaidīt jaunus standartus blokķēžu lietošanā. Interesanti, ka EK strādājot pie koncepcijas, kā izmantot blokķēdi efektīvākai akcīzes nodokļa iekasēšanai, teica COBALT pārstāve. „Blokķēdēm būs plašs pielietojums, ja izdosies sakārtot drošības un attālinātās identifikācijas jautājumu. Ukrainā, Gruzijā jau strādā pie tā, lai atsevišķus valsts reģistrus balstītu uz šīm blokķēdēm, un tas ir pareizs virziens,” teica S. Novicka.
Gatis Litvins, Notariāta institūta direktors, piebilda, ka blokķēde ir universāli izmantojama, un tās pielietojums jāatrod katras valsts tiesību sistēmā. „Tomēr tas nav tik vienkāršoti, jo, piemēram, Zviedrijā, līdztekus ierakstiem blokķēdē, joprojām darbojas arī „parastais” Zemesgrāmatas reģistrs, bet blokķēdi izmanto, lai atvieglotu un padarītu vienkāršāku dokumentu un datu plūsmu. Arī Viedajos līgumos ir savi izaicinājumi, jo, ja nebūs izveidots labs modulis (kas nav maināms), ja kāds ar to būs nokļūdījies, var rasties ievērojami zaudējumi,” teica viņš.
Inovācijas risina problēmas
Staņislavs Hiļčuks, Accenture Latvia IKT projektu izstrādes vadītājs, tehniskais direktors un inovāciju studijas vadītājs, piebilda, ka inovācijas pasaulē rodas tāpēc, ka kādam ir slinkums kaut ko darīt vai arī kādam „sāp” kāda problēma. „Kādēļ radās blokķēdes, Viedie līgumi? Jo mēs viens otram neuzticamies. Tas risina problēmu: nodrošināt uzticamību darījuma partnerim. Ar visām inovācijām ir līdzīgi: attālinātās, virtuālās tūres, iespēja attālināti „piemērīt” apģērbu, izvietot mēbeles... Katrs no šiem veidiem risina kādu problēmu, un inovācijas risina ne tikai tehnoloģisku, bet arī procesu un pieejas problēmas. Ikvienai industrijai ir jābūt uzmanīgai: ja klienti pie jums atnāk ar problēmu, jūs jau esat nokavējuši to paredzēt un atrisināt. Jau laikus jāmeklē, kur klientiem var rasties problēmas, lai nodrošinātu sev attīstību un paliktu biznesā, nekļūstot par „apēstām zivtiņām”,” teica tehnoloģiju eksperts.
Uz jautājumu, vai ar tehnoloģijām var nopelnīt, Agris Gruzdas, Riga Brokerage Agency pārstāvis un jauno tehnoloģiju un kriptovalūtu entuziasts, teica: „Protams, ka var nopelnīt. Ar vai bez mums, tehnoloģijas attīstās, jautājums, vai spēsiet inovācijas ieviest savā uzņēmumā un tās efektīvi pielietot. Tās ir tūkstošiem jaunu iespēju, pasaule mainās.”
Kriptovalūtas – nākotne ar stingru regulējumu
Plaša diskusija izvērsās par pasaulē augošo kritovalūtu popularitāti un vēlmi regulēt līdz šim brīvo kritpovalūtu tirgu. Ž. Mauris zināja teikt, ka Lietuvā jaunuzņēmumi „klasiskā” veidā piesaistījuši investīcijas tikpat daudz, cik Latvijas startup uzņēmumi: 60 milj, eiro, bet kaimiņvalstī vēl aptuveni 400 miljoni eiro piesaistīti tieši kriptovalūtās. Uz to Sandija Novicka atbildēja, ka pēdējo mēnešu laikā daudzu jurisdikciju tirgus uzraugi aktīvi vērsušies pret šādu finanšu instrumentu emisiju, kas nozīmē, ka var tikt ieviestas zināmas prasības. „Nesen arī Lietuvas banku uzraugs aizliedza vienu, šādu līdzekļu, piesaisti un lika atdot visu naudu ieguldītājiem. Ar šo jautājumu jābūt uzmanīgiem. Negribu teikt, ka kriptovalūtām nav nākotne, bet iespējams, ka nākotnē regulatori šo jomu gribēs kontrolēt. Tiesa, šīm emisijām varētu būt salīdzinoši „mīkstāks” regulējums, kas šo ideju pilnībā nenogalinātu, jo, skaidrs, ka ir pieprasījums un cilvēki ir gatavi ieguldīt. Tomēr nepieciešams saprātīgs risinājums, lai nodrošinātu aizsardzību investoriem,” teica viņa.
A. Gruzdas zināja teikt, ka ASV kāda liela viesnīcu ķēde vēlas piesaistīt teju pusmiljarda $ investīcijas kritovalūtā, un pašlaik šis process notiekot ciešā sadarbībā ar turienes regulatoru. „Ja tas viss „izies cauri”, tā būs zaļā gaisma citiem, jo iedos konkrētus noteikumus, darbojoties ar kriptovalūtām. Jebkura oficiāla regulācija dod papildus grūdienu un ļaus oficiāli strādāt, nevis liks inovatoriem domāt, kā šo jautājumu juridiski apspēlēt,” teica A. Gruzdas.
Luminor pārstāvis K. Mikoss atgādināja, ka kritovalūtas radās tādēļ, ka cilvēki nevēlējās nekādu regulējumu, un „regulācija vienmēr ir mēģinājums „apturēt vilcienu”, tādēļ, ja Lietuva sāks stingri regulēt šo jomu, nauda plūdīs uz Latviju vai Igauniju vai citviet, kur būs brīvāki nosacījumi”. Savukārt uz jautājumu, vai bankas nākotnē nepārņems kritovalūtu funkcijas, viņš atbildēja: „Mērķis ir viens, bet līdzekļi – ne. Jāatceras, ar kādu mērķi radās kriptovalūtas, un šo mērķi, izņemot anonimitāti, arī bankas pašlaik mēģina sasniegt, radot ērtākus norēķinus, mazinot izmaksas utt. Dažas „jaunā viļņa” bankas jau tagad ļauj atvērt kritovalūtu kontus,” teica K. Mikoss. Viņš piebilda, ka jau šobrīd jaunie tehnoloģiskie risinājumi piedāvā labas alternatīvas veikt maksājumus „Iespējas ir plašas, tikai tās jāapzinās”.
Atbildot uz jautājumu, vai varam sagaidīt, ka arī kriptovalūtā mēs varēsim maksāt nodokļus, S. Novicka atgādināja par Igaunijas pieredzi: pērnruden igauņi, ņemot vērā kritovalūtu popularitāti, nolēma ieviest Eesticoin (no „bitcoin’’- red.)”, uz ko visai drīz saņēmuši iebildi no Eiropas Centrālās bankas, ka Igaunijā vienīgā valsts valūta ir eiro. „Tuvākajā laikā tas nebūs iespējams,” teica viņa.
Ž. Mauris piebilda, ka šo valūtu var izmantot, kā to jau līdzīgi dara Ventspils ar saviem „ventiem”: pēc oficiālā maiņas kursa izveido savu naudu. „Ja kāds pieņem šādu valūtu, tad varat tajā maksāt. Tā ir iespēja tiem uzņēmumiem, kuri klientiem ļauj krāt lojalitātes punktus. Tā vietā ir iespēja izveidot emisiju, lai finansētu savu attīstību: jums krājas nevis punkti, bet valūta, ko varat apmainīt pret reālu naudu,” teica viņš.
S. Novicka piebilda: „Uz to mūsu VID teiks, ka kriptovalūta nav nauda, bet gan prece, bet, ja vienojaties, ka esat gatavi to apmainīt, dariet to uz savu risku.”
Diskusija noslēdzās ar secinājumu, ka ļoti drīz pasaulē nebūs vietas neefektivitātei. Vai tā būs viena vai otra tehnoloģija, ko izmantosiet, tomēr arī pašiem būs jākustās un būs jākustas ātri.
27.-28.septembrī pirmo reizi Latvijā notiks forums PropTeсh Riga 2018 (Property technology forum), kur galvenā uzmanība būs veltīta inovatīviem risinājumiem, kuri iekaro un maina nekustamo īpašumu nozari. Vairāku Eiropas valstu speciālisti dalīsies savā pieredzē un dos novērtējumu jaunuzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Vairāk informācijas par PropTech Riga – proptechriga.lv.
Papildu informācija:
Irina Sjarki,
LANĪDA izpilddirektore
E-pasts: lanida@lanida.lv, Tālr.: 67332034