Skip to main content
Home
Mail
Home
Mail

LANĪDA aicina pastiprināt nekustamo īpašumu starpnieku darbības regulējumu

z

Turpinot Saeimas komisijās izskatīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, Latvijā lielākā nekustamo īpašumu darījumu organizācija LANĪDA aicina gan likumdevēju, gan Ekonomikas ministriju, iekļaut tajā normas par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku obligātu sertificēšanu.

22. martā LANĪDA valdes locekļi piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un 30. martā atkārtoti tikās ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nepilnības līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, aicinot pastiprināt prasības nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem.

“15 gadus mēs mēģinājām pārliecināt likumdevēju, ka vispār nepieciešams specifisks tiesiskais regulējums nekustamā īpašuma starpnieku darbā. Teju 3 gadi pagājuši kopš Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums ir stājies spēkā,“ pauž LANĪDA valdes loceklis Edgars Šīns. “Vai ar šo likumu ir sasniegts vēlamais – nē! Ir regulējums par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku reģistru Ekonomikas ministrijas paspārnē, bet joprojām ir teju puse nozarē darbojošos, kas nav reģistrējušies, līdz ar to potenciāli darbojas “ēnas zonā””.

“Lai gan iecerētie likuma grozījumi paredz ieviest administratīvo atbildību par nereģistrēšanos Ekonomikas ministrijas starpnieku reģistrā, tomēr LANĪDA līdztekus aicina likumdevēju un Ekonomikas ministriju izskatīt starpnieku obligātu sertificēšanu. Pašlaik nav noteikts, kādam zināšanu un kompetences līmenim ir jābūt nozarē strādājošiem. Sertificēšana būtu veids, kādā mēs šo varētu noregulēt, vienlaikus nodrošinot nozarē strādājošajiem noteiktu kvalitātes latiņu,” pauž LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

“Likumdevējam un Ekonomikas ministrijai ir jāpastiprina nozarē darbojošos, bet nereģistrējušos starpnieku uzraudzība. Uzskatām, ka starpnieku darbošanās “ēnas zonā”, sāpīgi atspoguļojas nodokļu ieņēmumos – jo potenciāli šī darījumu starpnieku daļa strādā ēnas zonā. Ar likumu tai mazajai daļai, kas strādā legāli un pilda noteiktās prasības, ko paredz reģistrēšanās, ir uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs, kamēr visa pārējā daļa, kas joprojām strādā nozarē, var to ignorēt. Arī klienti nav motivēt izmantot tādu darījumu starpnieku pakalpojumus, kas pakļauti papildu procedūrām. Šī nevienlīdzība ir jāmazina!”

Aprīļa vidū LANĪDA valdes tiksies ar ekonomikas ministri, lai pārrunātu iepriekšminēto un citus jautājumus.