Latvijas NĪ jomas ekspertu vidū jaušams optimisms, jo neesot nekāda pamata runāt par tuvojošos krīzi. Ieguldījumi mājokļu iegādē un to remontos ir ar pozitīvu izaugsmes potenciālu, un esošā situācija nekustamo īpašumu (NĪ) tirgū liecina, ka klientu pozitīvais noskaņojums, algu un nodarbinātības kāpums, popularitāti iemantojusī ALTUM programma ģimenēm un tās novitāte - jaunajiem speciālistiem, kā arī pārliecība par nākotni liek pamatu nozares veiksmīgai attīstībai arī šogad. Tā Latvijas NĪ jomas eksperti 23. martā notikušajā LANĪDA organizētajā konferencē „Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?” komentēja ik pa laikam uzvirmojušās runas par tuvojošos krīzi, un citu, bažu raisošu norišu (demogrāfija, tehnoloģiju iespaids, banku sektora nesenie notikumi u.c.), ietekmi uz nozari.
Konferenci „Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?” jau 7. gadu organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA sadarbībā ar Luminor banku. Konference šogad pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu, kas bija ieradušies uzklausīt kolēģus no NĪ nozares, kā arī finanšu, nodokļu un citu jomu ekspertu pieredzi, analītiskos apskatus, pašreizējās situācijas analīzi un nākotnes prognozes. LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, atklājot konferenci, pauda lielu gandarījumu par tik plaši apmeklētu pasākumu, un atzina: nozari gaida lieli izaicinājumi. Viņš izteica cerību visiem tikpat plašā lokā tikties arī nākamgad, kad, liekot lietā iegūto informāciju, varēs teikt, ka ir izdevies „izkārpīties”: pārvarēt visas grūtības.
Konference sākās ar aktualitāšu apspriešanu nekustamā īpašuma politikā Latvijā. Jānis Čupāns, Deloitte Baltija partneris, iepazīstināja ar jaunās nodokļu reformas „augļiem”. Viņš atzina, ka Latvijas uzņēmēji jau ir pieraduši saskarties ar nodokļu izmaiņām, bet šī nodokļu reforma ir nesusi fundamentālas izmaiņas. „Jaunais nodokļu režīms NĪ nozarei ir pozitīvs, tikai jāmāk to izmantot. Izmaiņas nodokļu politikā nav pārāk sarežģītas, tomēr uzņēmējiem liek pārdomāt katru soli: kā strukturēt investīcijas, kā aizņemties utt., liek analizēt, kādi nodokļu riski pastāv, lai saprastu, vai nodokļu slogs palielinās vai samazinās,” teica viņš.
Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, sociālo lietu un sociālās drošības eksperts, analizēja NĪ nodokļa modeļus, un izteica viedokli, ka Latvijas situācijā vislabāk būtu veidot trīs komponenšu nodokļa modeli, kurā summētos maksājums par zemi, ēkas platību un īpašuma vērtība.
Ilze Kramiņa, Eversheds Sutherland Bitāns zvērināta advokāte, kuras pārstāvētais birojs sniedz juridiskus padomus Rīgas pašvaldībai, veidojot jauno teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem, iepazīstināja ar topošo plānu, kuram būtu jāstājas spēkā 2019. gada sākumā. Viņa rezumēja: jaunais galvaspilsētas plānojums par vadmotīvu izvēlējies respektēt esošās vērtības, nodrošināt stabilitāti (t.sk. biznesam) un pēctecību. Rīga turpmākajiem gadiem izvēlas monocentrisku attīstību, jo esošais policentriskās attīstības plāns nav īsti realizējies. Tāpēc paredzēts, ka visaugstākās būves būs atļautas pilsētas centrā, bet virzienā uz nomalēm būs būves ar zemāku augstumu. Viņa piebilda: ir paredzēts saudzīgs pārejas periods, un visi uzsāktie detālplānojumi, lokālplānojumi un būvniecības procesi tiks pabeigti pēc vecā plāna.
Baiba Rūdapa, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes Darījumu uzraudzības daļas galvenā nodokļu inspektore, iepazīstināja ar aktualitātēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kā arī ar to, kā nekustamo īpašumu specialistiem “salikt kopā” likuma prasības ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas stājas spēkā maijā. Savukārt Inese Zīle, ALTUM valdes locekle, stāstīja par valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei paplašināšanos, kas turpmāk sniegs iespējas tikt pie sava mājokļa jaunajiem speciālistiem.
Liela vērība konferences gaitā tika pievērsta inovatīviem risinājumiem, kas sāk pārņemt arī NĪ nozari. Ņemot vērā nozares lielo interesi par jaunajām tehnoloģijām, LANĪDA 27.-28. septembrī Rīgā organizēs speciālu konferenci – PropTeсh Riga (Property technology forum). Žans Mauris, Latvijas startup asociācijas pārstāvis, uzstājoties atzina, ka mēs pašlaik dzīvojam eksponenciālā pasaulē. „Visu laiku palielinās datu apjoms, skaitļošanas kapacitāte, interneta ātrums un tā pieejamība. Tāpat ir arī jāaug biznesam: ja tā nedari, tu vairs neesi konkurētspējīgs. Svarīgi ir mainīt mūsu domāšanu: vairs nevar plānot gada izaugsmi 5% apjomā, ja līdzās ir jaunuzņēmumi, kas aug par 1000%. Tāpēc vairs „nestrādā” senais teiciens par lielo zivi, kas apēdīs mazo zivi. Tagad arī mazā zivs, ja pietiekoši ātra, var apēst lielo zivi”.
Agris Gruzdas, Riga Brokerage Agency pārstāvis, iepazīstināja ar pasaulē popularitāti iemantojušo blokķēdes tehnoloģiju un tā produktu – kripovalūtām un gudrajiem līgumiem (smart contracts). Savukārt Staņislavs Hiļčuks, Accenture Latvija tehniskais direktors un inovāciju studijas vadītājs, diskutējot par to, kā un cik ātri inovatīvie risinājumi izmainīs NĪ jomu Latvijā, kā arī par to, kāda ir kriptovalūtas perspektīva Latvijas NĪ tirgū, atzina: „Attīstība notiek, ja kādam ir slinkums vai arī kaut kas „sāp”. Līdzīgi ir ar inovācijām: mēs kaut ko darām, lai atrisinātu problēmu. Attālinātās virtuālās tūres, iespēja virtuāli izvietot mēbeles topošā īpašumā u.c.,- katrs no šiem veidiem risina problēmas. NĪ industrijai ir jābūt uzmanīgai, jo, ja klienti pie jums atnāk ar problēmu, jūs jau esat nokavējuši to paredzēt un atrisināt. Jau laikus jāmeklē, kur klientiem var rasties problēmas, lai nodrošinātu sev attīstību, lai nekļūtu par „apēstām zivtiņām”,” teica tehnoloģiju eksperts.
Sagaidot vairāku lielu pasaules tirdzniecības grandu ienākšanu Latvijā tuvākajā laikā, kā arī redzot, kādas pārmaiņas norisinās tirdzniecības nozarē, notika domapmaiņa par tirdzniecības platību segmenta nākotni.
Vineta Vigupe, CBRE Baltics Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore, fiksējot pašreizējo situāciju, iepazīstināja ar nākotnes tendencēm. Viņa atzina, ka tipiski tirdzniecības centri (t/c) jau tuvākajā nākotnē izzudīs un transformēsies. Tie pārtaps par multifunkcionāliem centriem, kļūstot par brīvā laika pavadīšanas iespēju un jaunas pieredzes veidotāju, bet iepirkšanās vairs nebūs to galvenā funkcija. Eksperte atzina, ka lielas izmaiņas ienesīs arī multifunkcionālā centra „Akropole” atklāšana, bet tie t/c, kuriem būs laba atrašanās vieta un kas spēs klientiem nodrošināt vairāk nekā tikai iepirkšanos, nebūs zaudētāji. Arī Mārcis Budļevskis, Linstow Center Management iznomāšanas un biznesa attīstības direktors, piekrita, ka jau drīzumā veiksmīgāki būs tie t/c, kas spēs būt atšķirīgi, vienlaikus nodrošinot klientiem visplašāko piedāvājumu.
Pasaules modes kliedziens tirdzniecībā - convenience store jeb veikali, kurā pieejamas visas klientam nepieciešamās lietas: t.s. take-away jeb līdzi paņemamie produkti (ēdiens, kafija u.c.), iespēja nomaksāt rēķinus, nopirkt degvielu un biļetes uz koncertu u.tml., arī Latvijā iemantos arvien lielāku popularitāti.
Konference tika noslēgta ar tēmu par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus izaicinājumiem un perspektīvām 2018. gadā.
Pēteris Strautiņš, Luminor Makroekonomikas eksperts, atzina, ka Latvijas iedzīvotāji mājokļu iegādes finansēšanai un renovēšanai iegulda ļoti maz: šai ziņā esam 2. vietā no beigām starp ES valstīm (piemēram, kaimiņi igauņi jau esot pārspējuši vidējo ES rādītāju). Ja mēs būtu aktīvāki (kā vidējais ES iedzīvotājs), mājokļos (jauno būvniecībā, esošo rekonstrukcijā) tiktu ieguldīti vismaz 900 milj. eiro. Tas liek secināt, ka esot vēl liels aizņemšanās potenciāls, un Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli esot labas, teica eksperts.
Māris Laukalējs, Arco Real Estate valdes loceklis, analizēja dzīvokļu segmenta attīstību 2006. – 2020.gados, iezīmējot dinamiku un izsakot prognozes. Viņš atzina, ka gan sērijveida dzīvokļu, gan jauno projektu segmentā sagaidāms no 10 līdz 15% cenu pieaugums, un neesot nekāda pamata runām par krīzi.
Vestards Rozenbergs, Baltic Sotheby's International Realty īpašnieks, analizēja t.s. premium klases dzīvojamo īpašumu tirgu pēdējo piecu gadu laikā, secinot, ka aktīvos nerezidentus nu ir nomainījis vietējais klients, kas galvenokārt izvēlas īpašumus cenu grupā 150 000 – 300 000 eiro, un pēdējie gadi iezīmē stabilitāti šajā jomā.
Roberts Ardavs, Latio vērtēšanas daļas vadītājs, apskatīja NĪ tirgus attīstību Latvijas reģionos, atzīstot, ka ne tikai Rīgā un tuvējā Pierīgā ir aktīvs tirgus, arī citviet valstī pieaudzis gan darījumu skaits, gan arī darījumu vērtība. Atsevišķās vietās, kur ir lielāka ekonomiskā aktivitāte, novērojams ne tikai cenas pieaugums, bet arī atsevišķu īpašumu deficīts. Eksperts secināja, ka attālākās vietās no ierasti aktīvās Pierīgas, kā, piemēram, Cēsīs, Valmierā, Smiltenē u.c., īpašumu tirgus bijis pietiekami aktīvs un šādos apvidos NĪ tirgum vēl ir redzams attītības potenciāls.
Spīkeru prezentācijas: https://ej.uz/1jqx
Fotogrāfijas: https://ej.uz/5eku
Papildu informācija:
Irina Sjarki,
LANĪDA izpilddirektore
E-pasts: lanida@lanida.lv
Tālr.: 67332034