Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA: mājokļu galvojumu programma ir jāturpina

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) biedri pozitīvi vērtē Ekonomikas ministrijas izstrādāto un jau trešo gadu īstenoto „Mājokļu galvojumu programmu”. Nekustamo īpašumu tirgus profesionāļi uzskata, ka pašlaik, kad tiek veidots nākamā gada valsts budžeta projekts, ir jāparedz nepieciešamie līdzekļi šīs programmas turpināšanai arī turpmāk.

Atgādināsim, ka Ministru kabinets 2014. gada 5. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, lai ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Atbalsta programmas ietvaros a/s „Attīstības finanšu institūcija ALTUM” izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē šos galvojumus pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts. Šobrīd septiņas komercbankas - Citadele, SEB banka, Swedbank, Nordea banka, DNB banka, ABLV banka un Baltikums Bank/ BlueOrange  izsniedz hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm ir bijis būtiskākais šķērslis sava mājokļa iegādei.

Palīdz piepildīt sapni par savu mājokli

Kristīne Dubane, Ober Haus Real Estate Latvia Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja, vērtējot „Mājokļu galvojumu programmu” un to, cik tā ir nozīmīga gan nekustamo īpašumu tirgum kopumā, gan arī ģimenēm, kuras to izmanto, saka: „Šī programma ir ļoti nozīmīga un svarīga jaunajām ģimenēm, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus. Vislielākie mājsaimniecības izdevumi parasti ir ģimenēm ar bērniem, kā rezultātā sakrāt naudu pirmajai iemaksai nav viegli. Šī programma palīdz jaunajām ģimenēm iegādāties gan savu pirmo mājokli, gan no nelielas dzīvojamās platības pāriet uz lielāku dzīvojamo platību. Nozīmīgs ir arī atbalsts samazinātai valsts nodevai īpašumtiesību reģistrācijai.” Speciāliste uzskata: ja nebūtu šīs programmas, daļai ģimeņu savs mājoklis būtu tikai sapnis. 

K. Dubane uzskata, ka valdībai noteikti ir jārod veidi, kā šo programmu turpinātu arī nākamgad. „Latvijā jau tā ir problēmas ar iedzīvotāju skaitu, dzimstību. Šis ir viens no palīdzības mehānismiem jaunajām ģimenēm, kas jaunās ģimenes materiāli atbalsta. Šādu programmu vajadzētu būt vairāk,” domā viņa. 
Nekustamo īpašumu uzņēmumā Ober Haus Real Estate Latvia klienti aktīvi izmanto šo programmu, „jo lielākos dzīvokļus un privātmājas pērk tieši jaunās ģimenes ar bērniem. Ja šīs ģimenes iegādei kreditējas bankā, tad parasti arī izmanto šo programmu”. 

Turpināt un paplašināt atbalstāmo loku!

„Vairāk nekā 6000 ģimenēm  ir bijusi iespēja tikt pie atbilstošiem mājokļiem – tas ir lielisks rādītājs. Pozitīvais ir arī tas, ka ar šo programmu ir stimulēts kreditēšanas tempa pieaugums. Savukārt pārdevēji, kas pārdevuši savus īpašumus, iegūto naudu var izmantot pēc saviem ieskatiem: pērkot citu īpašumu vai pilnīgi citiem mērķiem,” programmu vērtē Vija Gailīte, Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja. Viņa izpētījusi, ka lielākais vairums ģimeņu - 62%, kas izmanto  ALTUM  programmu, ir ģimenes ar vienu bērnu un ienākumiem vidēji 500- 700 EUR  uz vienu  pieaugušo. Tas nozīmē, ka viņi ir spējīgi iegādāties īpašumu tikai t.s. vecajos sērijveida projektos, kuru vidējā cena ir 30 000-70 000 EUR.  „Veidojoties lielākam pieprasījumam uz šādiem īpašumiem,  mēreni pieaug arī  to cenas un sāk trūkt piedāvājuma,” saka speciāliste.

Otra grupa, kas izmanto šo programmu, ģimenes ar 2 bērniem – tie ir apmēram 32 % darījumu.  Ar trim bērniem - tikai 6%. „Tas varētu  nozīmēt to, ka tās ir ģimenes ar lielākiem ienākumiem. Šajās kategorijās jau ietilpst ģimenes, kas pērk dzīvokļus jaunajos projektos, lielākus dzīvokļus attālākajā centrā un privātmājas,” paskaidro V. Gailīte.

Liels atbalsts pie iegādes esot arī samazināto valsts nodevu lielums. „Tas tiešām ir vislielākais ieguvums, ko cilvēki izjūt jau uzreiz. Tomēr dzīvokļu iegāde aizvien nav iespējams atsevišķām ģimenēm, kurām mājokļa iegādi kavē finansiālie šķēršļi: nespēja uzkrāt pirmo iemaksu (ģimenes, kurās ienākumi ir zemāki (minimālā alga vai aplokšņu alga)), augstās īpašumu cenas, nedrošība par nākotnes ienākumiem, bet vajadzība pēc īpašuma būtu arī šīm ģimenēm,” piebilst eksperte.
Speciāliste atklāj, ka no visiem Latio darījumiem katru mēnesi vismaz 20-30 % ir darījumi ar kredīta izmantošanu un pusi no šiem kredītiem veido ALTUM programmas ņēmēji. „Kopumā,  palielinoties kreditēšanas pieaugumam, darījumu skaits ir pieaudzis par 15%,” programmas pozitīvo efektu raksturo viņa.
V. Gailīte uzskata, ka „Mājokļu galvojumu programma” ir jāturpina, jo pēc tās ir nepieciešamība. „Būtu labi, ja ar programmas atbalstu īpašumu varētu iegādāties arī  jaunas bezbērnu ģimenes un arī neprecējies jaunais speciālists līdz apmēram 35 gadu vecumam, kas ieguvis izglītību un uzsācis darba gaitas. Pašlaik šādi cilvēki pārsvarā ir spiesti īrēt dzīvokļus un maksāt samērā lielas summas, neko neuzkrājot sev. Tas dotu drošību jaunajiem cilvēkiem gan veidojot ģimeni, gan jaunajiem speciālistiem palikt strādāt Latvijā,” saka V. Gailīte.

Būtiski uzlabot iedzīvotāju maksātspēju

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājam Aigaram Šmitam ir cits uzskats par „Mājokļu galvojumu programmu”, tomēr viņš atzīst: „Nekustamo īpašumu tirgum tas nāk par labu, jo tiek veikti darījumi.”

„Jau no mājokļu galvojuma atbalsta programmas aizsākumiem es biju viens no tās pretiniekiem. Uzskatu, ka nav pareizi domāt, kādā veidā kreditēt vairāk, ja ekonomika un maksātspēja ir zema. Cilvēkiem ir salīdzinoši grūti iekrāt pirmajai iemaksai nepieciešamos 10 – 15 %. Neraugoties uz to, pieredze rāda, ka programma darbojas ļoti veiksmīgi, turklāt to pierāda arī statistika,” zina teikt A. Šmits.

Jautāts, vai programma būtu atbalstāma arī nākamgad, eksperts saka: „Ņemot vērā, ka programma darbojas veiksmīgi un pozitīvi ietekmē nozari, tā būtu jāturpina, tomēr joprojām uzskatu, ka būtiskāk ir rast veidus, kā uzlabot iedzīvotāju maksātspēju, lai sekmētu situāciju, ka cilvēki varētu iekrāt nepieciešamos līdzekļus pirmajai iemaksai. Esošajā situācijā sanāk, ka valsts iedzīvotājiem dod iespēju uzņemties kredītsaistības, ko parastā kārtībā tie nevarētu atļauties.”

Kādu pozitīvo efektu šīs programmas iegūst NĪ kompānijas? „Es nevaru spriest, vai katrs uzņēmums izjūt pozitīvu efektu mājokļu galvojuma atbalsta programmā, bet nekustamo īpašumu tirgus kopumā iegūst, jo tajā visu laiku ir aktivitāte,” atbild A. Šmits.

Programmu ir  izmantojušas vairāk nekā 6100 ģimenes

Šā gada pirmajā pusgadā valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmatojušas 1527 ģimenes visā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, ģimeņu pieprasījums pēc valsts atbalsta pieaudzis par 6%, saglabājot nemainīgi augstu līmeni, šādu informāciju sniedz Ekonomikas ministrija.

Kopumā uz šā gada 15. augustu „Attīstības finanšu institūcijas ALTUM” sniegtos galvojumus izmantojušas vairāk nekā 6100 ģimenes, kurās kopā šobrīd aug 8944 bērni. Kopējā programmas darbības laikā kopš 2015. gada ALTUM piešķirto galvojumu summa ir 41,7 miljoni eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta ar valsts galvojumiem, sasniegusi 368 miljonus eiro. Atbalstu izmanto ģimenes visā Latvijā, proporcionāli lielākais galvojumu skaits ir Rīgā un Pierīgā – 66% galvojumu. Valsts atbalstu ģimenes pamatā izmanto vidēja izmēra dzīvokļu iegādei – aizdevuma summa, ko ar ALTUM galvojuma palīdzību aizņemas bankā, vidēji ir 60 tūkstoši eiro. Tie lielākoties ir mājokļi iepriekšējos gados būvētos daudzdzīvokļu namos, bieži tie ir divistabu dzīvokļi. Ģimeņu pirmā izvēle ir gatava mājokļa iegāde, tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai. Jauno projektu īpatsvars ir zem 10%, arī privātmājas iegādājas krietni retāk, aptuveni 6% gadījumu. Lielais pieprasījums no ģimenēm apliecina, ka programma labi palīdz risināt aktuālo pirmās iemaksas uzkrāšanas problēmu. ALTUM galvojums bankas aizdevumam nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru samazina vidēji par 6700 eiro, kas ir vidējā līdz šim piešķirtā galvojuma summa. Tas palīdz ģimenei mājokli iegādāties uzreiz, netērējot vairākus gadus pirmās iemaksas sakrāšanai, liecina ALTUM apkopotā informācija.

Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir norādījis, ka „iedzīvotāju interese par programmu nemazinās, līdz ar to valdībai jārod risinājums programmas turpināšanai.”

Vēršas pie valdības, aicinot turpināt programmu

Nule kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pamato nepieciešamību turpināt šo programmu. Izvērtējot Ekonomikas ministrijas izstrādātās un īstenotās „Mājokļu galvojumu programmas” rezultātus, šīs nevalstiskās organizācijas secinājušas, ka ir nepieciešams turpināt programmu arī nākamajā gadā, valsts budžetā tai paredzot nepieciešamo finansējumu. Vēstules autori, raksturojot situāciju nekustamo īpašumu jomā, norāda, ka Latvija investīciju ziņā jauna dzīvojamā fonda attīstībā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Igaunijā 2016. gadā kopumā ir pabeigti 4732 jauni mājokļi (3221 dzīvoklis un 1511 mājas vienai vai divām ģimenēm). Lietuvā šis skaitlis pērn ir bijis 12 703 (attiecīgi 5179 un 7524). Latvija šajā ziņā būtiski atpaliek – mūsu valstī pērn pabeigti kopā tikai 2200 jauni mājokļi (1066 dzīvokļi un 1134 mājas vienai vai divām ģimenēm). Tas nozīmē divreiz mazāku jauno mājokļu skaitu nekā Igaunijā un piecarpus reizes mazāku nekā Lietuvā.

LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, paužot savu uzskatu par šīs programma turpināšanu, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādīja: „Zināms, ka „standarta” mājsaimniecībai Rīgā nepieciešami vairāk nekā divi gadi (jeb 24.7 mēneši), lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, iegādājoties mājokli kredītā. Vēl grūtāk ģimenēm tas ir tad, ja šī iemaksa jākrāj papildus īres izmaksām. Ekonomikai augot un saglabājoties labam iedzīvotāju noskaņojumam, pieprasījums pēc mājokļiem augs. Arī būvniecības sektora aktivitāte (būvatļauju skaits jaunu dzīvojamo ēku būvniecībai audzis par 50%  (š.g. 1. cet. dati)) apliecina, ka turpmāk nozare spēs nodrošināt mājokļu piedāvājumu.  Ja nebūtu šīs programmas, daļai ģimeņu savs mājoklis būtu tikai sapnis.  Latvijas iedzīvotājiem jauni mājokļi ir tikpat nepieciešami kā lietuviešiem un igauņiem, tāpēc valstij nevajadzētu atteikties no „Mājokļu galvojumu programmas”, kas sevi ir apliecinājusi kā veiksmīgu un nepieciešamu gan jaunajām ģimenēm, gan arī ar pozitīvu efektu uz tautsaimniecības attīstību.” 

Papildus informācija:
Irina Sjarki,
LANĪDA izpilddirektore
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Tālr.: 67332034

Pēdējo reizi rediģētsPirmdiena, 04 Septembris 2017 12:05
atpakaļ uz augšu